Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

Staķis: Pārmaiņas nenotiek ātri, bet tās ir neatgriezeniskas
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:
    Reģioni - Intervijas

    Staķis: Pārmaiņas nenotiek ātri, bet tās ir neatgriezeniskas

    Jaunā Rīgas dome pieņēmusi pašvaldības budžetu šim gadam. Izdevumi sarukuši par 20 miljoniem, salīdzinot ar 2020.gadu. Samazinājušies arī ieņēmumi. Vienlaikus budžeta tēriņi palielinājušies saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Lai noskaidrotu, kāda situācija šobrīd ir pašvaldībā un kā pandēmija ietekmējusi tās darbu, aģentūra LETA sarunājas ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi (“Par!”).

    Šis ir pirmais jaunās koalīcijas budžets. Kas liecina par solītajām pārmaiņām?

    Ir pārmaiņas, ar kurām es īpaši lepojos, un ir pārmaiņas, kuras mums ir jāuzlabo. Tas, ko mēs varam saukt par pārmaiņām, - ir izdevies palielināt sociālo budžetu. Šis ir viens no priekšvēlēšanu solījumiem, ka Rīgas pašvaldības sociālajam budžetam jābūt vismaz 10% no pašvaldības kopējiem izdevumiem. Šoreiz tas ir 11%. Šis, protams, ir īpašs gads. Otra politiskā atbildība ir to uz nākamajiem gadiem, kamēr mūsu administrācija strādās, noturēt, lai nekad nebūtu mazāk par šiem 10%. Tas ļāvis risināt jau gadiem nerisināto algu jautājumu, gan arī palielināt jaunu sociālo pakalpojumu klāstu. Šis ir jāturpina, jo, protams, pieaugums nav pietiekams.

    Otra lieta, ar kuru es lepojos, ir budžeta ietaupījums. Jebkurai ģimenei ir kopējie ieņēmumi, no kuriem daļa ieņēmumu ir tie, ar kuriem neko nevar darīt, ar kuriem sedz izmaksas, kas saistītas ar īri, ar komunālajiem maksājumiem, līzinga maksājumiem. Tā ir arī pilsētai. Faktiski, no miljarda budžeta aptuveni 850 miljoni eiro ir mūsu fiksētās izmaksas. Līdzekļi, kurus mēs varam plānot sadalīt kādiem mērķiem, ir aptuveni 150 miljoni eiro. Mums šo summu ir izdevies samazināt faktiski par 20%. Šīs divas lietas ir svarīgas, jo tās būs svarīgas nākotnes budžetiem, kad mēs veidosim to budžetu bāzes.

    Ir divas lietas, kas neizdevās un kuras mums vienkārši ir jāturpina darīt uz priekšdienām. Skaidrs, ka mēs nevaram visu laiku budžetu tikai optimizēt, visu laiku griežot nost izmaksas. Ir jāveic arī reorganizācijas. Protams, pirmajās 100 dienās nekādu lielu reorganizāciju veikt nav izdevies, bet ir uzsāktas divas lielas reorganizācijas. Viena ir izpilddirekciju reorganizācija, otra - Būvvaldes, Pilsētas attīstības departamenta un Pilsētas galvenā arhitekta biroja reorganizācija. Šīs ir divas tādas reorganizācijas, kur varam teikt, ka mēs nevis vienkārši tehniski kaut kam ņemam naudu nost, bet meklējam to uz reorganizācijas pamata.

    Otra lieta, kas nav izdevusies, ir palielināt finansējumu ceļu uzturēšanai. Skaidrs, ka 17-18 miljoni eiro, kas līdz šim visos budžetos tika doti ceļiem, nav pietiekami. Arī šajā gadā mēs esam iedevuši tik, cik ir devušas iepriekšējās domes. Es būtu gribējis dot vismaz par, mazākais, 7-8 miljoniem eiro vairāk, un šo summu pamazām audzēt. Šobrīd varam redzēt pēc situācijas ielās, ka mums vajag vairāk naudas tērēt ielu uzturēšanai. Kāpēc tas neizdevās? Mums šobrīd ir divi milzīgi infrastruktūras projekti ar vairākkārtīgiem sadārdzinājumiem. Tie ir Deglava tilts un Brasas tilts, kuri mums vienkārši ir jāpabeidz. Domāju, ka nākamā gada budžetā mums ir jāliek nauda klāt ceļu uzturēšanai.

    Kopumā es teiktu tā - budžetā ir izdevies ieviest kādas noteiktas pārmaiņas, tās ir iesāktas, bet 100% apmierināti mēs ar šo budžetu nevaram būt.

    Kādas ir būtiskākās atšķirības starp šī gada budžetu un pagājušā gada budžetu?

    Lielākā atšķirība ir izmaksu daļā. 10 miljoni eiro mums faktiski ir noņemti nost dažādiem izdevumiem dažādos departamentos visās vienībās. Tie ir izdevumi, kas ir saistīti ar reprezentāciju, autoparku uzturēšanu, komandējumiem utt. Vēl par 11 miljoniem eiro ir samazināta dotācija "Rīgas satiksmei", kas ir saistīta ar to, ka e-talona sistēma ir pārgājusi "Rīgas satiksmes" īpašumā, un šobrīd mēs tur varam ietaupīt apmēram piecus miljonus eiro. Vēl sešus varam ietaupīt uz Rīgai neizdevīgā līguma ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi", samazinot reisu skaitu. Tad vēl, protams, ir tādas rīdziniekiem nemanāmas, bet ļoti svarīgas izmaiņas Rīgas budžetam. Mēs esam pārfinansējuši saistības. Tās saistības, kas iepriekšējos gados ir ņemtas uz daudz augstākiem procentiem, šobrīd ir pārfinansētas Valsts kasē uz mazākiem procentiem. Arī vairāki aizdevumi ir salikti kopā, līdz ar to samazinot apkalpošanas izmaksas. Šeit ir diezgan lieli ietaupījumi. Uz procentiem vien mēs šādā veidā esam ietaupījuši 2,7 miljonus eiro. Tas ir par izdevumu daļu.

    Ir trīs galvenās prioritātes, kam nauda nākusi klāt. Tā ir sociālā sfēra, izglītība, tostarp vairāk tieši bērnudārzu sadaļā - gan jaunu bērnudārzu veidošana, gan bērnudārzu darbinieku algas. Trešā joma ir infrastruktūra. Kopumā Rīgas infrastruktūrai nākamgad mēs tērēsim vairāk nekā 100 miljonus eiro.

    Jūs vadāt diezgan raibu koalīciju Rīgas domē. Kā jums gāja budžeta pieņemšanā? Vai valdīja vienprātība vai tomēr bija strīdi?

    Pārmaiņu koalīcija šajā budžetā ir strādājusi kā viena komanda, labi saprotot, ka tajos laikos, kad nauda ir jāatņem, visiem ir jāsadodas rokās un jāstrādā kā vienotai komandai. Droši vien tad, kad mums būs labāki laiki un naudas būs vairāk, sāksies strīdi, jo prioritātes katram ir savas. Sliktos laikos, nelaimēs cilvēki laikam apvienojas, bet laimītēs katram tā laimīte ir sava.

    Vai šajā budžetā jums ir izdevies izpildīt kādu no priekšvēlēšanu solījumiem?

    Daļēji jā. Ja runājam par bērnudārziem, tad zinām, ka šobrīd rinda teorētiski ir apmēram 3500 bērni. Reālā rinda ir aptuveni 2500, jo viena daļa vecāku, kas ir pieteikuši bērnus rindā, to negaida un ir atraduši citus risinājumus. Nākamā gada budžetā gan jaunu bērnudārzu būvniecībai, gan projektēšanai ir atvēlēti līdzekļi, lai nodrošinātu 1120 bērniem vietas bērnudārzā. To mēs īstenosim šogad, nākamgad un, visticamāk, arī 2023.gadā. Tas ir par 50% bērnudārzu rindu samazinājums. Vai ar to mēs esam likvidējuši rindu? Nē, ir jāmeklē vēl risinājumi. Tostarp ne tikai bērnudārzu būvniecība, bet arī jādomā par satura kvalitāti un, protams, atalgojumu. Taču domāju, ka to var atrisināt piecu gadu laikā.

    Pieņemot budžetu, opozīcija kritizēja risinājumus bērnudārzu rindu mazināšanai, sakot, ka tērējat tam pārāk daudz naudas, būvējot jaunas ēkas. Pareizāk būtu bijis veidot jaunas grupas pie jau esošajiem bērnudārziem vai citās izglītības iestādēs.

    Varbūt kaut kādos laikos viņiem būtu taisnība, bet ne šajos. Pašlaik ir pieejama tā saucamā Covid-19 nauda, kas sniedz atbalstu bērnudārzu būvniecībai. Daļu no šiem bērnudārziem mēs uzbūvēsim ar līdzfinansējumu, un pašvaldības līdzekļi būs jātērē tikai 15% apmērā. Šobrīd vienkārši ir vēsturiski izdevīgs laiks to darīt. Taču es piekrītu, ka nevar tikai būvēt bērnudārzus, nedomājot par to, kā tos piepildīt ar saturu. Bet šobrīd ir bērnudārzu būvniecības laiks, un, iespējams, vēsturiski mums šāda iespēja kādu laiku otrreiz var nebūt. Bet tas, kur es opozīcijai piekrītu, ka paralēli noteikti jārisina bērnudārzu saturiskais jautājums - kvalitāte un pedagogu un darbinieku atalgojums.

    Ļoti daudz kritikas budžeta pieņemšanā no opozīcijas izskanēja attiecībā uz administratīvajiem resursiem. Tika pārmests, ka jūs audzējat algas. Arī mēru un vicemēru biroju darbinieku atalgojums tiekot paaugstināts.

    Mēs administratīvos izdevumus audzējam, vienlaicīgi tos arī samazinot. Tas ir ceļš, ko esam izvēlējušies iet. Piemēram, runājot par daudz kritizētajām komiteju priekšsēdētāju vietnieku algām. Deputāti savukārt atteicās no savām privilēģijām attiecībā uz stāvvietām. Tādā veidā mēs visu šo ietaupījumu varējām pārcelt šai pozīcijai. Un tas nav vienīgais ietaupījums. 118 000 eiro mēs esam ietaupījuši, piemēram, samazinot juridiskās izmaksas, kas mums bieži vien bija nepamatoti augstas. Esam izgājuši daudzām pozīcijām cauri, un redzu vēl ietaupījumus šī budžeta ietvaros. Mēs varam drošu sirdi teikt, ka rīdziniekiem tas nav izmaksājis vairāk.

    Par biroju darbiniekiem. Nē, biroja darbiniekiem algas nav augušas, savukārt piemaksas tiek noteiktas katram individuāli pēc paveiktā darba.

    Vai šīs piemaksas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būs lielākas šogad?

    Kā kuru mēnesi. Tas ir atkarīgs no darba rezultāta.

    Cik daudz naudas Rīga atvēlēs cīņai ar Covid-19 pandēmiju?

    Šeit ir diezgan liels pasākumu komplekss. Ja mēs skatāmies, vai mums tam ir paredzēta nauda, tad, protams, šī gada budžetā ir 10 miljoni eiro liels rezerves fonds. Piemēram, 2020.gadā no šī fonda tika tērēta nauda gan "Rīgas satiksmes" zaudējumu segšanai, gan datoru iegādei skolās, gan piemaksām skolotājiem un sociālajiem darbiniekiem utt.

    Arī šī gada budžetā mums ir 10 miljoni, un tos mēs tērēsim tik daudz, cik vajadzēs. Cik vajadzēs, to neviens šobrīd nevar pateikt. Šobrīd sociālie darbinieki saņem 50% piemaksu pie algas, no kā pusi sedz pašvaldība, pusi - valsts. Maksāsim tik ilgi, kamēr būs Covid-19 situācija un mums ar šo problēmu būs jācīnās. Tas pats ir arī ar pašvaldības policiju - cik ilgi vajadzēs, kamēr būs ārkārtējā situācija, tik ilgi mēs to varam darīt un darīsim.

    Bet ir arī daudz citu pozīciju. Piemēram, Rīga ir viens no lielākajiem nekustamo īpašumu izīrētājiem valstī. Rīgas domes Pilsētas īpašuma departaments izīrē telpas daudziem privātajiem uzņēmējiem. Mēs jau šobrīd esam pieņēmuši lēmumu, ka vismaz miljons eiro mēs atlaidīsim īres maksās. Bet arī nav skaidrs, cik ilgi šīs grūtības būs. Pagājušo gadu īres maksās tika atlaists apmēram pusmiljons eiro. Ja mēs skatāmies uz citām pozīcijām, tad Rīgas dome atbrīvos no maksām par vasaras terasēm. Joprojām ir pieejama nekustamā īpašuma nodokļa samaksas atlikšana juridiskām personām. Juridiskās personas piesakās, mēs šos nodokļus atliekam. Šis ir vesels pasākumu komplekss, un neko no tā netaisāmies atmest, bet tikai pielikt klāt.

    Rīga ir pašvaldība, kurā ir visvairāk inficēto ar Covid-19. Kā ir ar informācijas iegūšanu par uzliesmojumiem noteiktās teritorijās? Citu pašvaldību vadītāji sūdzas, ka nevar saņemt šādu informāciju.

    Jā, Rīgā Covid-19 inficēto skaitliski ir visvairāk, bet, ja mēs skatāmies pēc saslimušo skaita uz 100 000 iedzīvotāju, tad Rīga noteikti nav pirmajā vietā. Rīga ir diezgan labās pozīcijās. Mēs esam tikuši galā ar Covid-19 situāciju sociālās aprūpes centros, kamēr citas pašvaldības vēl ar to cīnās. Es informāciju iegūstu Civilās aizsardzības komisijas sēdēs. Šajās komisijās ir, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji, kas ir šajā krīzes vadības grupā, vai Slimību profilakses un kontroles centra darbinieki, kuri mūs informē par visām situācijām. Mēs informāciju varam iegūt pietiekami. Par šo gan nav nekādu sūdzību.

    Kā notiek sadarbība ar tuvākajām pašvaldībām cīņā ar Covid-19?

    Mums nav kopīgas stratēģijas. Rīga pašlaik atjauno savas attiecības ar Pierīgas pašvaldībām, ar kurām galvaspilsētai līdz šim attiecības faktiski nav bijušas. Rīgā viens vicemērs strādā tikai šajā virzienā. Šobrīd ir izveidota Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "Rīgas metropole" kā platforma, kur pašvaldības var šos jautājumus risināt. Darbs notiek arī Rīgas sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijā, un arī šī var būt platforma, kā risināt jautājumus kopīgi. Taču pagaidām vismaz no Rīgas puses mēs tādu vajadzību risināt kādus jautājumus kopīgi neesam jutuši.

    Cik bieži jums tiek ziņots par Covid-19 ierobežojumu pārkāpumiem pašvaldībā?

    Bez Civilās aizsardzības komisijas katru pirmdienu man ir operatīvā sapulce ar visiem departamentiem, tostarp arī ar Rīgas Pašvaldības policiju, kurā ziņo par situāciju pašvaldībā. Un galvenā tēma pēdējās operatīvās sēdēs ir bijusi par Covid-19 ierobežojumiem. Pašvaldības policija ziņo, ka būtisku uzlabojumu šajā jomā nav. Drīzāk ir pat regress. Tajā brīdī, kad mums bija jāievieš maskas sabiedriskajā transportā, mums tas izdevās, lai gan ne pārāk viegli. Un vienā brīdī šķita, ka pasažieri 100% nēsās maskas. Taču šobrīd atkal nāk ziņas, ka sabiedriskajā transportā ir cilvēki bez maskām. Tas nozīmē, ka atkal ir jāpastiprina kontrole. Uzreiz pateikšu, ka mājsēdes mūsu Pašvaldības policijai bija ļoti smags izaicinājums. Jo tie cilvēki, kuri naktī tiek noķerti, kaut kur tiek likti. Un bieži vien šie cilvēki ir smagā alkohola vai narkotiku reibumā. Šos cilvēkus pa tiešo veda uz mūsu patversmēm. Mums šādā veidā tiek piegādāti bezpajumtnieki, cilvēki reibumā - apmēram 700 līdz 800 cilvēki katru dienu. Daļa no tiem ir inficēti. Mums ir jānošķir šie cilvēki no pārējiem. Jūs varat iedomāties, kas notiek nākamajā dienā, kad šie cilvēki atskurbst un saprot, ka turpmāk viņi divas nedēļas pavadīs patversmē. Šī ir ļoti smaga situācija, ar kuru mums katru dienu bija jātiek galā.

    Atšķirībā no iepriekšējā gada šis gads ieies vēsturē ar lielo sniega daudzumu. Kā jūs vērtējat, cik veiksmīgi Rīga ir tikusi galā ar ziemas izaicinājumiem?

    Apmierinoši, slikti un ļoti slikti. Kā nu kurā situācijā. Mums bija šim veltīta operatīvā sanāksme. Jāsaka godīgi, ka sapulcē es vēlreiz guvu pārliecību, ka reorganizācijas ir nepieciešamas un neatliekamas. Rīgā 12 dažādi dienesti atbild par sniega tīrīšanu, un šiem 12 dienestiem ir vēl arī apakšuzņēmēji. Un katrs no tiem šo problēmu risina citādāk, kā nu saprot un kādi ir līgumi. Tādēļ veidojas situācijas, ka vienā mazā teritorijā sniegu tīra pieci vai pat 10 dažādi uzņēmumi. Un tad veidojas situācijas, kad viens savu daļu notīrījis, otrs atbrauc un atkal saber sniegu atpakaļ. Līdz ar to šajā jomā reorganizācija ir neizbēgama.

    Daugavpils dome ir nolēmusi atbrīvot privātmāju īpašniekus no pienākuma tīrīt piegulošās teritorijas. Kāds ir jūsu viedoklis?

    Deputāti Rīgā mēģina ieviest principu, ka jebkura ideja ir jāpārbauda, pirms to ieviest. Šādā algoritmā mums, mazākais, vajadzētu pamēģināt nākamziem kopt kādu teritoriju pašiem. Ja šis eksperiments būs veiksmīgs, tad jau mēs varam domāt, kā šo ieviest visā Rīgā. Es uzskatu, ka tas ir jādara, jo šis "lupatu deķis", ko redzam Rīgas ielās, ir tieši tāpēc, ka katram namīpašniekam ietvju tīrīšana ir jārisina pašam. Viens visu dara ļoti centīgi, kāds to izdara labi, bet trešais to nerisina nemaz. Un tad mums ir jāiet un viņš jāsoda. Vai šim ir ilgtermiņa perspektīva? Man šķiet, ka nav. Es esmu redzējis pilsētas ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, kur to risina pilsētas komunālais serviss, un man šķiet, ka šis ir vismaz virziens, kuru mums vajadzētu testēt.

    Cik lielam būtu jābūt komunālajam dienestam, lai aptvertu visu Rīgu?

    Šīs ir manas personīgās pārdomas. Ja vienā pusē ir 12 iestādes, kas apsaimnieko pilsētas ielas plus vēl daudzi apakšuzņēmēji, bet otrā - viens komunālais dienests, tad es neticu ne vienam, ne otram variantam. Es domāju, ka tas īstais ir kaut kur pa vidu. Piemēram, kad Rīgā mums pagājušajā gadā bija problēma ar liftiem, tad tā problēma bija tieši tajā, ka bija viens liftu apsaimniekotājs. Un šis apsaimniekotājs sāka diktēt noteikumus pilsētai. Un kā šo problēmu atrisināja? Līdzīgi kā ar atkritumu apsaimniekošanu, sadalot visus apsaimniekojamos namus četros sektoros, četrās lotēs, un katram izsolot savu izsoli. Tādā veidā panākot, ka neviens neiegūst izšķirošu līgumu. Un ja tu kaut vienā vietā savu līgumu nepildi, nākamais nāk un dabū tavu daļu. Es domāju, ka šis princips varētu strādāt arī pilsētas apsaimniekošanā ziemā. Un tad mēs izvairītos no tā varianta, kad vienai teritorijai ir pieci apsaimniekotāji. Tā ir tava teritorija, tiec ar to galā. Netiec galā? Paldies! Nāk nākamais.

    Vēl viens izaicinājums Rīgai būs Pasaules čempionāts hokejā, kas Rīgai būs jārīko vienai pašai. Cik tas izmaksās pašvaldībai?

    Šeit ir atsevišķas juridiskas nianses. Rīgas Tūrisma un attīstības birojs (RTAB) ir likvidācijas procesā. Bet tieši šim birojam ir līgums ar "Hokeja akadēmiju", kas ir čempionāta rīkotāji. RTAB ir noslēdzis līgumu, kur katru gadu līdz čempionāta rīkošanai mēs maksājam 250 000 eiro trijos maksājumos. Pagājušajā gadā šo maksājumu mēs pieturējām, skaidri pasakot, ka, ja čempionāts notiks kopā ar Minsku, tad mēs meklēsim veidus, kā šo līgumu izbeigt. Tā kā tas nenotiek, mēs samaksāsim to, ko mēs neesam samaksājuši par pagājušo gadu, un samaksāsim to, ko līgumā esam minējuši par šo gadu. Tā ka var rēķināties gan ar tiem 250 000 eiro, kas ir samaksāti, gan 250 000 eiro, kas vēl nav samaksāti.

    Vai Rīgai nebūs jāiesaistās arī infrastruktūras nodrošināšanā?

    Otra halle nebūs jābūvē, tam tiks pielāgots Olimpiskais centrs. Šeit arī ir juridiskas nianses, jo šis līgums, kas ir noslēgts ar RTAB, neparedz nekādu palīdzību infrastruktūrā, tikai čempionāta reklamēšanā un informatīvajam atbalstam. Kad pašai Latvijas Hokeja federācijai būs skaidrs viss, mums būs vēlreiz jāsēžas pie galda un jāsaprot, kā maināms šis līgums, kur mēs novirzām maksājumus, lai visa juridiskā bāze būtu korekta.

    Tātad Rīgai jāmaksā pusmiljons. Vai šie līdzekļi ir budžetā paredzēti?

    Tas ir budžetā paredzēts.

    Ja būs vēl kādas neparedzētas izmaksas, cik liels Rīgai tam varētu būt rezerves fonds?

    Šādiem pasākumiem rezerves fonda nav. Pašvaldība vispār ar līdzekļiem var rīkoties tikai pēc dubultā ieraksta principa. Lai kādam iedotu, kādam citam ir jāatņem. Tā gadījumā, ja būs vajadzīgi papildu līdzekļi, tās būtu diezgan smagas izšķiršanās deputātiem - kam finansējumu tādā gadījumā atņemt. Bet, zinot to, ka šī gada pirmajā pusē daudzi pasākumi nenotiks Covid-19 dēļ, es domāju, ka meklēt un kaut ko atrast var.

    Ņemot vērā Covid-19 situāciju valstī, vai šāds čempionāts ir nepieciešams?

    Es uzskatu, ka mums ir vajadzīgas arī izpriecas. Šī Covid-19 situācija ir ļoti smaga mums visiem, un bieži vien tieši šādi pasākumi mums var palīdzēt pašiem izturēt to līdz galam. Protams, ka es būtu gribējis, lai mums būtu šeit miljons tūristu, pārpildītas viesnīcas un restorāni. Par to nav nekādu šaubu. Bet ir tā, kā ir. Kāpēc tas būtu interesanti Rīgai? Jo, protams, mani interesē starptautiskā auditorija, kuru es varu uzrunāt caur šo čempionātu. Tas ir miljards skatītāju no tām valstīm, kuras mums visvairāk interesē, - Skandināvija, Centrāleiropa. Caur šo čempionātu viņiem mēs varam pateikt, ka Latvija joprojām ir vieta, kas viņus gaida, ka mēs esam tūristiem ļoti interesants galamērķis - skaista pilsēta un investīcijām ļoti interesanta galvaspilsēta. Šobrīd mēs esam vienojušies, ka dabūsim daudz lielāku raidlaiku nekā citus gadus, jo mums nav ieņēmumu no tūrisma sadaļas. Tādēļ es domāju, ka šīs izmaksas attaisnosies.

    Konkursā uz izpilddirektora amatu noplūda informācija. Vai ir izdevies kaut ko noskaidrot?

    Pašlaik nav izdevies noskaidrot un neesmu īpaši optimistisks, ka izdosies. Iekšējā pārbaude ir notikusi, un tajā vienu faktu esmu atradis. Principā tas, kādā veidā reģistrējam ienākošās vēstules, ienākošos e-pastus, dod iespēju kādam citam tikt šai informācijai klāt. Šo mēs izmeklējam. Un domājam, kā to izlabot nākotnē. Man gan ir aizdomas, ka noplūde nav notikusi tur, ka noplūde ir notikusi kaut kur citur, bet kur, nevarēšu pateikt.

    Bet tas, ka viena kandidāta, Signes Grūbes, vārds ir izskanējis, ietekmēs konkursa rezultātus?

    To ir ļoti grūti pateikt, nezinu, kāda būs kandidātes rīcība šajā gadījumā. Varu izstāstīt notikumu secību. Pirms kandidāti tika paziņoti nominācijas komisijas locekļiem, tostarp man, visiem bija jāparakstās par informācijas neizpaušanu. Tostarp mums bija pašiem jāpasaka, no kā mēs sevi atstatīsim kandidātu vērtēšanā, ja izrādīsies, ka kādu no pretendentiem mēs pazīstam. Lai arī šo pretendenti, kuras vārds publiski izskanēja, es personīgi nepazīstu, un tad, kad viņa tika uzrunāta konkursam un pieteicās, viņa nebija mūsu partijas biedre, es sevi atstatīju no vērtēšanas. Visiem komisijas locekļiem paskaidroju, kādēļ es to daru un kādēļ tieši par šo kandidāti es sevi atstatu. Bet pašlaik joprojām paliek neatbildēts jautājums, kādēļ noplūda informācija tieši par šo cilvēku.

    Sākot veidot koalīciju, solījāt daudz intensīvāku sadarbību ar opozīciju. Pašlaik opozīcija sūdzas, ka viņu priekšlikumus neņemat vērā un sadarbība ir tikai solījums, kas nav izpildīts.

    Tas, ko es varu opozīcijai solīt un kur esmu šo solījumu pildījis, ka lēmumu pieņemšana šajā domē notiks komisijās un komitejās. Es neiešu to ceļu, ko gāja pašreizējās opozīcijas mēri, proti, lēmumi tiek pieņemti šaurā lokā šeit, manā kabinetā, un pārējie deputāti ir tikai balsošanas mašīnas. Opozīcijai ir visas iespējas strādāt komitejās un komisijās. Turklāt tajās proporcija ir tieši tāda, kādi bija vēlēšanu rezultāti. Ja viņi domā, ka es, lai sastādītu budžetu, iešu pie opozīcijas un lūgšu atļauju vienai vai otrai pozīcijai, tad viņi, visticamāk, nav sapratuši to, kādā veidā tiek veidots budžets. Kariņa [premjers Krišjānis Kariņš - red.] kungs nezvana Urbanoviča [partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs - red.] kungam un neprasa, vai viņš piekritīs vai nepiekritīs, ka Ministru kabinets pieņems vienu vai otru lēmumu. Tā tas vienkārši nenotiek, un šī ir tikai tāda opozīcijas lomas veikšana. Principā es šo noraidu, ka mēs nebūtu iesaistījuši opozīciju. Opozīcijai bija iespēja strādāt komitejās un komisijās.

    Kāds ir Rīgas domes šī gada lielākais izaicinājums?

    Tas ir tāds pats kā visā valstī - Covid-19. Tas ir arī budžeta lielākais izaicinājums. Mēs nevarēsim ilgi strādāt šādā režīmā, nepārtraukti palielinot izmaksas. Vienā brīdī nonāksim pie robežas. Skaidrs, ka nevaram visu laiku dzīt tukšu sabiedrisko transportu un ciest milzīgus zaudējumus. Tikt pāri šim Covid-19 izaicinājumam ir gan valdības, gan Rīgas domes, gan citu pašvaldību uzdevums.

    • Publicēta: 31.03.2021 01:08
    • Mārtiņš Kalauss, LETA
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
    • Visur
    • Ziņas
    • Preses relīzes
    • Foto

    Laika ziņas

    Rīga, Latvija - 16. Aprīlis 03:05
    Mākoņains
    6 °C
    • Vējš: 7 m/s
    • Vēja virziens: ZZA
    • Atmosfēras spiediens: 765 mm
    • Relatīvais mitrums: 60%
    • Mākoņains

    vairāk

    Piesakies ziņām e-pastā