Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

Iedzīvotāju zināšanas par HIV vērtē kā bīstami zemas sekmīgai infekcijas ierobežošanai
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:
    Ziņas

    Iedzīvotāju zināšanas par HIV vērtē kā bīstami zemas sekmīgai infekcijas ierobežošanai

    Rīga, 24.nov., LETA. Lai arī Latvijā HIV ik gadu tiek konstatēts ap 300 cilvēku un šis vīruss gada laikā aiznes ap 140 dzīvību, joprojām 78% iedzīvotāju uzskata, ka HIV uz viņiem neattiecas, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, kurā piedalījās 1005 respondenti.

    Kopumā aptaujā apliecinājies, ka Latvijas iedzīvotāju vidū aizvien pastāv dažādi mīti un aizspriedumi par HIV, tā pārneses ceļiem, infekcijas ārstēšanu un dzīvi līdzās HIV pozitīviem cilvēkiem.

    SKDS aptaujā 78% respondentu pauduši uzskatu, ka viņi nevarētu inficēties ar HIV vīrusu, bet tikai 11% respondentu domā, ka viņiem pastāv inficēšanās risks. Savukārt vēl 11% nespēja uz šo jautājumu atbildēt vispār. Vienlaikus augstāko nolieguma procentu uzrāda tieši gados jauni cilvēki, kuri ir seksuāli aktīvi un tāpēc ietilpst augstākajā riska grupā - vecumā no 18 līdz 24 gadiem HIV uz sevi neattiecina 83% aptaujāto, bet vecumā no 25 līdz 34 gadiem - pat 86%.

    Skeptiski noskaņoti un HIV risku uz sevi neattiecinoši ir arī 64 līdz 75 gadus veci iedzīvotāji, kuru vidū 81% pauda šādu nostāju. HIV pacientu atbalsta biedrības "AGIHAS" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks šajā sakarā norāda, ka tas ir it kā pašsaprotami, ka šī iedzīvotāju grupa vairumā gadījumu HIV uz sevi neattiecina, taču realitātē šis vīruss tiek konstatēts arī šīs vecuma grupas pārstāvjiem. Pēc Veiķenieka paustā, Latvijā HIV ir diagnosticēts pat cilvēkam 81 gada vecumā.

    Lai gan respondenti savas zināšanas par HIV novērtējuši augstu - 89% aptaujāto atbildējuši, ka labi zina vai kopumā zina par inficēšanos ar HIV vīrusu -, atbildes uz konkrētiem jautājumiem par HIV mītiem liecina par pretējo. Tā, piemēram, 38% aptaujāto aizvien nezina, ka HIV nevar tikt pārnests ar dzīvnieku (suņu, kaķu) kodumiem un skrāpējumiem. Līdzīgi arī 32% nezina, ka ar HIV nevar inficēties ar kukaiņu (odu, blusu, dunduru) kodumiem, savukārt 28% aptaujāto nezina, ka ar HIV nevar inficēties, ar HIV pozitīvu cilvēku kopā ejot baseinā vai dušā vai izmantojot kopīgas labierīcības.

    Tāpat arī 23% respondentu nezina, ka ar HIV nevar inficēties, koplietojot ar HIV pozitīvu cilvēku sadzīves priekšmetus, piemēram, telefonu, pulti, dvieli, traukus. Vēl 17% aptaujāto nezina, ka HIV nevar izplatīties gaisā, HIV pozitīvam cilvēkam klepojot vai šķaudot, savukārt 13% nezina, ka ar HIV nevar inficēties, ēdot pie viena galda ar HIV pozitīvu cilvēku.

    Kā secinājuši aptaujas autori, kopumā atbildēs redzama tieša korelācija ar izglītības līmeni - izteikti zemākas zināšanas ir cilvēkiem ar zemāku izglītību. Savukārt vecums, dzimums, ienākumi un dzīvesvieta nespēlējot tik nozīmīgu lomu.

    "Neraugoties uz to, ka HIV infekcijas izplatības "stāžs" Latvijā ir 34 gadi, zināšanas par šo vīrusu diemžēl aizvien nav pietiekamas, un to trūkums kavē infekcijas ierobežošanu. Ja iedzīvotāji skaidri zinātu, ka HIV vīrusa pārnese iespējama tikai nedroša seksa veidā un ar asinīm, iespējams, viņi censtos šos inficēšanās riskus maksimāli kontrolēt, kā arī mazinātu savas bailes un aizspriedumus saskarsmē ar cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV," uzskata "AGIHAS" valdes priekšsēdētājs.

    Aptaujas dati arī liecina, ka 94% respondentu zina, ka HIV tiek pārnests nedroša dzimumakta laikā, kamēr 88% zina, ka arī pēc izskata vesels cilvēks var būt inficēts ar HIV. Kopumā 68% aptaujāto arī bija informēti par to, ka ar HIV inficētai grūtniecei var piedzimt vesels, no HIV brīvs bērns, savukārt 34% zina, ka Latvijas valsts nodrošina bezmaksas HIV ārstēšanu. Vienlaikus tikai 32% zina, ka HIV inficēts cilvēks, pastāvīgi lietojot zāles, samazina vīrusa slodzi savā organismā un vairs nevar inficēt citus.

    Uzdodot praktiskākus jautājumus, puse respondentu jeb 51% atzinuši, ka neietu pirtī kopā ar HIV pozitīvu cilvēku, vai arī viņiem ir grūti uz to atbildēt. Vēl 43% neēstu HIV pozitīva cilvēka gatavotu ēdienu, 34% negribētu strādāt kopā vienā darba vietā un 23% nepiedalītos viesībās, ja zinātu, ka starp viesiem būs arī cilvēks ar HIV.

    "Šie dati diemžēl rāda maz zinošu un aizspriedumainu sabiedrību. Turklāt jāņem vērā, ka cilvēki aptaujās mēdz atbildēt "pareizi", bet, kā viņi rīkotos dzīvē, mēs nezinām. Neizslēdzu, ka patiesā aina varētu būt vēl sliktāka," saka pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

    Aptaujā arī vaicāts, vai respondentam jebkad ir veikta HIV/AIDS pārbaude. Gandrīz puse - 47% - no visiem respondentiem nekad nav veikuši pārbaudi uz HIV/AIDS. Pārbaudi ir veicis 41% respondentu, bet 12% vispār nezina, vai viņiem jelkad šāda veselības pārbaude ir veikta. Rezultāti liecina, ka HIV/AIDS pārbaudes biežāk ir veikušas sievietes, respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem un respondenti ar augstāko izglītību un augstāku ienākumu līmeni.

    Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa sakarā ar aptaujas rezultātiem skaidro, ka cilvēki nepietiekami zina un rūpējas par savu veselību, turklāt viņa pieļauj, ka pārbaudīto sieviešu īpatsvars ir lielāks, jo Latvijā HIV testu veic visām grūtniecēm. Vienlaikus mediķe pauž satraukumu par to, ka 12% respondentu nemaz nezina, vai ir kādreiz pārbaudīti uz HIV.

    "Mēs, ārsti-infektologi, nereti sastopamies ar nostāju - es taču veicu ikgadējās veselības pārbaudes, nododu pilnu asins ainu, tātad noteikti esmu pārbaudīts arī uz HIV! Nē, HIV pārbaudes Latvijā nav ietvertas regulārajās veselības apskatēs, lai arī mēs uzskatām, ka cilvēkiem seksuāli aktīvajā vecumā HIV tests tiešām būtu jāveic reizi gadā, padarot to par regulāras veselības pārbaudes rutīnas sastāvdaļu," atzīst Ažiņa.

    "AGIHAS" savukārt īpaši apbēdina fakts, kas apliecinājies aptaujā, proti, ka joprojām ir dzīvi paši dīvainākie mīti un aizspriedumi, kā, piemēram, ka HIV var pārnest ar dzīvnieku vai kukaiņu kodumiem vai kopīgiem sadzīves priekšmetiem. Biedrībā uzskata, ka aptaujā secinātais tādējādi apliecina, ka ir jāturpina stāstīt un skaidrot pamata lietas par HIV, lai vairotu izpratni un mazinātu bailes.

    "Protams, arī izglītības sistēmas ietvaros jauniešiem vajadzētu iegūt pamata zināšanas par seksuālo veselību, kas šobrīd diemžēl nenotiek. Ņemot vērā šo informētības trūkumu, "AHIGAS" novembra beigās un decembra sākumā ik gadu rīko informatīvu kampaņu. Šogad tā būs kampaņa "Vienu reizi gadā", kas aicinās vismaz reizi gadā noskaidrot savu HIV statusu," stāsta Veiķenieks.

    Iepriekš teikto papildina arī Daugavpils reģionālās slimnīcas ārste infektoloģe Iveta Jukšinska, kura norāda, ka, strādājot Daugavpilī jau četrus gadus, pakāpeniski pieaug to pacientu skaits, kuri HIV aprūpi izvēlas saņemt tuvāk dzīves vietai. Arī Jukšinska norāda, ka stigmatizācija joprojām pastāv gan sabiedrībā, gan HIV pozitīvu cilvēku vidū, tāpēc svarīga būtu sabiedrības izglītošana ne tikai par inficēšanās veidu, bet arī par to, ka neizmainīti asins un bioķīmisko analīžu rezultāti, kā arī laba pašsajūta nav pierādījums negatīvam HIV statusam, ka inficēšanās risks pastāv arī neaizsargātā seksuālā kontaktā ar sen vai labi pazīstamu cilvēku.

    "Diemžēl arī HIV pozitīvo cilvēku vidū nākas sastapties ar infekcijas neizpratni un pašstigmatizāciju - atteikšanos regulāri un pareizi lietot medikamentus labas pašsajūtas gadījumā, kā arī bailēm veidot pilnvērtīgu ģimeni un attiecības," skaidro infektoloģe.

    Novembra pēdējā nedēļa tradicionāli visā pasaulē ir HIV Testēšanas nedēļa, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību HIV infekcijas profilaksei un testēšanai. Nedēļa noslēdzas ar Pasaules AIDS dienu 1.decembrī - tajā pieminam cilvēkus, kuru dzīvības ir izdzēsis AIDS.

    Kopš astoņdesmito gadu sākuma pasaulē ar HIV ir inficējušies jau gandrīz 75 miljoni cilvēku, un aptuveni 32 miljoni cilvēku ir miruši. 2020.gada beigās pasaulē 38 miljoni cilvēku dzīvoja ar HIV.

    Latvijā kopējais HIV reģistrēto gadījumu skaits kopš pirmā reģistrētā gadījuma 1987.gadā šobrīd ir pārsniedzis 8000. Laikā no 2015. līdz 2020.gadam valstī vidēji gada laikā ir diagnosticēti 335 jauni HIV gadījumi. Latvija jauno HIV gadījumu skaita ziņā, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu, ES valstu vidū ieņem otro vietu. Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigām Latvijā kopumā no HIV/AIDS ir miruši vairāk nekā 2000 cilvēku. 2020.gadā vien - 140 cilvēki.

    • Publicēta: 24.11.2021 15:05
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
    • Visur
    • Ziņas
    • Preses relīzes
    • Foto

    Piesakies ziņām e-pastā

    Reklāma

    LETA projekti