Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

Atjaunots Rīgas pils kapelas sākotnējais plašums
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:
    Ziņas

    Atjaunots Rīgas pils kapelas sākotnējais plašums

    Rīga, 23.sept., LETA. Turpinoties rekonstrukcijas darbiem Rīgas pils senākajā - kastelas - daļā, izņemot koka starpstāvu pārsegumu, atjaunots tajā esošās kapelas iepriekšējais plašums, kā arī notiek Remtera zāles griestu atjaunošanā tās senajā augstumā, aģentūrai LETA pavēstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāvji.

    Trešdien, 22.septembrī, Rīgas pils atjaunošanas padome lēmusi par risinājumu šā gada pavasarī atklātās karstā gaisa jeb hipokausta krāsns saglabāšanai.

    Patlaban norisinās Rīgas pils atjaunošanas darbi abās pils atjaunošanas darbu kārtās. To laikā, izņemot starpstāvu pārsegumus gan kapelā, gan Remtera zālē, tiek atjaunots vēsturiskais griestu augstums. Kapelā pārsegums jau ir izņemts, atjaunojot tās iepriekšējo veidolu, taču Remtera zāles atjaunošanas darbos ir atklāts, ka būs nepieciešami papildus drošības risinājumi zāles sienā iemūrēto kolonnu un vēsturisko konstrukciju noturības garantēšanai.

    Paralēli iepriekš minēto starpstāvu pārsegumu izņemšanai un papildus drošības pasākumiem konstrukciju stiprināšanai, tiek meklēti iespējami labākie tehnoloģiskie risinājumi, lai tās vēsturiskajā vietā saglabātu šopavasar arheoloģijas darbos atrasto 600 gadus seno karstā gaisa jeb hipokausta krāsni. Risinājums paredz savienot atradumu ar projektā plānoto liftu, tādejādi padarot visu pils ekspozīciju maksimāli pieejamu ikvienam muzeja apmeklētājam.

    "Rūpīgi izturamies pret ikvienu atklājumu, pils kastelas daļas atjaunošanas projekts ir atklājumiem bagāts un tehniski sarežģīts. Sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem, radīsim labāko risinājumu vēstures liecību saglabāšanai un padarīsim tās pieejamas ikvienam muzeja apmeklētājam nākotnē. Ja darbu gaitā atklāsies jaunas vēstures liecības, būs jābūt elastīgiem risinājumos," pauda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

    Atbilstoši atklātajam, Rīgas pils padomes atjaunošanas padome nolēma pārprojektēt lifta novietni tā, lai apmeklētājiem no pagrabstāvā būtu iespējams sasniegt pirmo stāvu. Pārprojektēšana ļaus saglabāt seno hipokausta krāsni tās sākotnējā vietā un nodrošināt gan tās apskati gan telpu pieejamību. Pils atjaunošanas trešajā kārtā vēl papildus tiks izveidots arī pacēlājs, kas ļaus savienot pils pagrabstāvu ar pirmo un otro stāvu.

    "Apspriedām vairākus projektētāju piedāvātos variantus un pieņēmām optimālāko izvēli. Izvēlētais risinājums nozīmē izveidot tādu muzeja apskates maršrutu, lai no pacēlāja, kas tiks izbūvēts trešajā kārtā, ikviens apmeklētājs, arī tie, kuriem ir grūtības pārvietoties, varētu nokļūt līdz liftam," pavēstīja Rīgas pils uzraudzības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Ojārs Spārītis.

    Rīgas pils atjaunošanas projektam 2014.gadā izveidota speciāla - Rīgas pils atjaunošanas padome. Tās priekšsēdētājs ir Spārītis, priekšsēdētāja vietnieks - Griškevičs. Padomē darbojas vēl 15 locekļi, tostarp no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, VNĪ, Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas, Rīgas domes atbildīgajiem departamentiem, muzejiem, kā arī arhitekti un restauratori.

    Rīgas pils kastelas atjaunošana notiek VNĪ vadībā. Rīgas pils kastelas pirmās un otrās kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS "LNK Industries", ar ko noslēgts līgums par 12,43 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa un 2020.gada rudenī sākti būvdarbi. 

    Tos paredzēts pabeigt 2024.gadā, lai telpās varētu atgriezties Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Rīgas pils kastelas atjaunošana tiek veikta pēc pilnsabiedrības "Rīgas pils kastelas projekts" izstrādātā būvprojekta, kura autors ir arhitekts Reinis Liepiņš. Kamēr pilī notiek būvdarbi, sabiedrībai ir iespēja virtuāli 3D tūrē izstaigāt būtiskākās topošās atjaunotās pils daļas telpas video.

    Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Patlaban VNĪ vadībā turpinās darbs pie 43 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu 156 miljoni eiro. 

    VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

    • Publicēta: 23.09.2021 11:39
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
    • Visur
    • Ziņas
    • Preses relīzes
    • Foto

    Piesakies ziņām e-pastā

    Reklāma

    LETA projekti