• Eiroparlamentāriete Vaidere pauž cerību, ka ES dalībvalstis piekritīs palielināt iemaksas ES budžetā

    Rīga, 23.apr., LETA. Lielai lomai Eiropas Savienības (ES) atkopšanās plānā ir jābūt daudzgadu budžetam, līdz ar to pastāv cerība, ka tās dalībvalstis, kas bija pret iemaksu palielināšanu, šajos apstākļos tomēr mīkstinās savu pozīciju, šodien preses konferencē par ES rīcību cīņā ar Covid-19 krīzes sekām sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

    Viņasprāt, daudzgadu budžets ir jāveido tā, lai īpaši daudz investētu 2021. un 2022.gadā, kad pēc jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes visvairāk būs vajadzīgs atgriezt ekonomikā jaudu. Tāpat steidzami jādomā par jauniem ienākumu avotiem, piemēram, par par digitālā nodokļa ieviešanu un nepārstrādātās plastmasas nodokli.

    Vaidere sacīja, ka daļēji izmantojot budžetu, vajadzētu atbalstīt un varētu ieviest jaunu ekonomikas atveseļošanās fondu viena triljona eiro apmērā. Politiķe pavēstīja, ka starp dalībvalstīm joprojām ir lielas viedokļu atšķirības. Daudz domstarpību ir arī par detaļām, kā fondam piesaistīt līdzekļus, kā tos sadalīt starp dalībvalstīm.

    "Kompromiss varētu būt modelis, ka Eiropas Komisija izmantotu ES budžetu garantijām, lai finanšu tirgos aizņemtos un tad dalībvalstīm dotu pieeju aizdevumiem uz izdevīgiem nosacījumiem," sacīja politiķe.

    Pēc Vaideres vārdiem, jauno budžeta priekšlikumu EK sola 29.aprīlī. Viņasprāt, "velns ir detaļās", tāpēc rūpīgi jāseko līdzi, lai uz jaunā ekonomikas atveseļošanās fonda rēķina netiktu samazinātas Latvijai svarīgās programmas - kohēzija, tiešmaksājumi lauksaimniekiem un projekts "RailBaltic".

    "Ir jāstiprina arī Vienotais tirgus, jo tas būs izaugsmes stūrakmens gan Latvijai, gan ES. Pēc iespējas ātrāk ir jāatjauno arī brīva preču, cilvēku un pakalpojumu kustība," akcentēja politiķe.

    Vīrusa ietekme ilgtermiņā būs lielā mērā atkarīga no atbalsta apjoma, efektivitātes un izpratnes par to, kā mainīsies cilvēku naudas tērēšanas paradumi. EP deputāte akcentēja, ka ekonomikai ir jāattīstās un jāatkopjas zaļā veidā, jo neviens nav atcēlis "Zaļo kursu".

    Tāpat viņa uzsvēra, ka EP ir izdarījis diezgan daudz Covid-19 krīzes sakarā - ātri grozīts ES budžets, lai dalībvalstīm steidzami būtu pieejams finansiāls atbalsts. Pieņemtie lēmumi ir ļāvuši dalībvalstīm izmantot 40 miljardus eiro. No Latvijas skatupunkta tas ir pozitīvi, jo bez līdzfinansējuma var tērēt 800 miljonus eiro.

    "Finanšu ministru līmenī ir panākta vienošanās, ka 540 miljardi eiro ir plāns, lai stimulētu ekonomiku. Mēs gaidām, ka videosanāksmē ES dalībvalstu līderi to apstiprinās," sacīja Vaidere.

    Politiķe norādīja, ka Latvija varēs iegūt atbalstu trīs veidos - aizdevums no Eiropas Stabilitātes mehānisma, Eiropas Investīciju bankas garantiju fonda, ko Latvijas finanšu ministrs sola vērtēt. Vaideresprāt, ir jāizvērtē, vai Latvijai ir izdevīgi aizņemties, jo šeit nebūs iezīmētas nacionālās aploksnes un var nākties atdot to, ko citas valstis ir ne īpaši racionāli aizņēmušās. Tāpat ir izveidota jauna programma bezdarba mazināšanai "Sure", kas izsniegs aizdevumus 100 miljardu apmērā.

    "Arī Latvija varēs iegūt atbalstu no šīs programmas, ja tāda nepieciešamība būs. Tāpēc nevar teikt, ka Eiropa neko nav darījusi, lai stimulētu ekonomiku," norādīja politiķe, uzsverot, ka pandēmijas laikā ir atcelti fiskālās disciplīnas noteikumi.

    Vaidere atgādināja, ka Latvijā līdz šim ir mobilizēti četri miljardi eiro, Valsts kases kontos ir ļoti lieli pieejamie līdzekļi, ko var izmantot. Saprotami, ka šajā situācija primāri tiek domāts par veselības aprūpi, bet ir arī jādomā, kā mēs iziesim no krīzes, pauda EP deputāte.

    Viņa norādīja, ka Latvijas ekonomika patlaban ir salīdzinoši spēcīga, valsts parāds nav liels un ir iespēja izdevīgi aizņemties, tomēr jābūt uzmanīgiem, lai valstis ar lielāku atbalsta jaudu negūtu priekšroku, jo tas varētu kropļot konkurenci Vienotajā tirgū.

    Runājot par nākamajiem soļiem, Vaidere sacīja, ka ir vajadzīgi ievērojami papildus stimula instrumenti Eiropas līmenī un daļēji solidāra vīrusa radīto izdevumu segšana. Viņasprāt, ir jāpalielina ne tikai ieguldījumi veselības aprūpē, bet arī zinātnē. 

    "Latvijā ir liels zinātnes potenciāls un šī ir iespēja to attīstīt ne tikai ārkārtas situācijā, bet arī ilgtermiņā. Tam ir jāveido kopīgs investīciju fonds ES līmenī vismaz 50 miljardu apmērā, lai uzlabot veselības aprūpi un tās solidaritāti dalībvalstu vidū," skaidroja EP deputāte.

    Kā ziņots, šodien EP attālināti notiks Eiropas līderu sanāksme par jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radīto krīzi un tās pārvarēšanas plānu.