Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

Uzsver riskus, ka var aizkavēties ES fondu apgūšana un arī budžeta izpilde
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:

    Uzsver riskus, ka var aizkavēties ES fondu apgūšana un arī budžeta izpilde

    Rīga, 16.febr., LETA. Eiropas Savienības (ES) fondu kavēšanās var negatīvi ietekmēt budžeta izpildes rezultātus, šodien žurnālistus informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) eksperts, ekonomists Mārtiņš Kazāks.

    Viņš atzina, ka šonedēļ FDP sniegusi apstiprinājumu Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozēm, ko valdība izmantos par pamatu, uzsākot darbu pie nākamā gada budžeta.

    Kazāks atzina, ka kopumā FM izstrādātā makroekonomikas prognoze, kas šogad paredz Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 3,2%, ir vērtējama kā reālistiska. Tomēr vienlaikus FDP norāda uz būtisku riska faktoru, kas var ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību un līdz ar to arī budžeta izpildes rezultātus 2017.gadā un nākamajos gados.

    "Būvniecības nozare ir novājināta ārkārtīgi zemās aktivitātes rezultātā 2016.gadā, ko lielā mērā izraisījusi kavēšanās ar ES fondu ieplūdi ekonomikā. Pirmkārt, nav pārliecības, ka kavēšanās neturpināsies arī šogad. Otrkārt, nav skaidrs, vai, ES fondiem visbeidzot kļūstot pieejamiem, nozare spēs uzreiz uzsākt projektu īstenošanu atbilstošos apjomos - šis risks varētu īstenoties 2018.gadā," uzsvēra Kazāks.

    Pēc viņa teiktā, daļa darbaspēka no būvniecības nozares jau patlaban ir pārorientējušies uz ārvalstīm, par ko liecina strauji augošais būvniecības pakalpojumu eksports pēdējos ceturkšņos.

    "Ja būvniecības un investīciju nozarēs recesija ieilgs, tas atspoguļosies kopējā ekonomikas izaugsmē un atstās negatīvu ietekmi uz budžeta izpildes rezultātiem," skaidroja FDP pārstāvis.

    Kazāks arī norādīja, ka, ņemot vērā, ka lielākajā daļā Latvijas eksporta tirgu pieprasījums izskatās noturīgs, un arī ieilgušais deflācijas periods ir beidzies, tuvākajos gados ir sagaidāma straujāka nominālā IKP izaugsme nekā līdz šim.

    Atbilstoši noslēgtajam sadarbības memorandam FDP sniedz agrīnu apstiprinājumu FM makroekonomikas prognozēm, lai atbalstītu valdības darbu pie gadskārtējo dokumentu - stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam, nākamā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara - izstrādes.

    LETA jau rakstīja, ka, pēc FM prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme 2017.gadā palielināsies par 3,2%, bet 2018.gadā izaugsme sasniegs 3,4%.

    FM ieskatā, ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2017.gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu noteiks situācijas uzlabošanās ārējā vidē, paātrinoties ekonomikas izaugsmei pasaulē kopumā un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī investīciju atjaunošanās Latvijā, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai.

    FM makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Būtiskākie negatīvie riski pašlaik saistīti ar ārējo vidi un politisko situāciju pasaulē, tajā skaitā ASV jaunās administrācijas politiku, nenoteiktību, ko rada šogad gaidāmās vēlēšanas vairākās vadošajās ES valstīs, kā arī Krievijas politiku un joprojām saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā.

    No iekšējiem riskiem ekonomikas attīstību negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmenis, piebremzējot atsevišķu šobrīd visai spēcīgi augošu nozaru attīstību, kā arī produktivitātei neatbilstoši straujš algu kāpums un neprognozēti straujš ražotāju izmaksu pieaugums, palielinoties energoresursu cenām, un tālāka kavēšanās ES fondu investīciju izmantošanā.

    Vienlaikus FM norāda, ka arī pozitīvie riski ekonomikas izaugsmei pašlaik ir visai spēcīgi, un kopējos riskus Latvijas ekonomikas izaugsmei šobrīd varētu vērtēt kā vairāk augšupvērstus. Pasaules kopējā ekonomiskā situācija pēdējos mēnešos uzlabojas straujāk nekā sagaidīts, par ko liecina gan uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju kāpums ES un pasaulē, gan augošie fondu tirgi, un arī galvenajās eksporta partnervalstīs pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem var izrādīties augstāks nekā sagaidīts. Tikmēr straujāku izaugsmi Latvijā var nodrošināt arī pašreizējā kreditēšanas aktivizēšanās un uzņēmumu investīciju straujāka attīstība, balstoties uz pašu resursiem.

    • Publicēta: 16.02.2017 18:04
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
    • Visur
    • Ziņas
    • Preses relīzes
    • Foto

    Piesakies ziņām e-pastā

    Reklāma