Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

JKP piesaka vēlmi vadīt FM, IeM un VARAM, bet valdības veidošanas sarunās būtiska progresa nav
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:

    JKP piesaka vēlmi vadīt FM, IeM un VARAM, bet valdības veidošanas sarunās būtiska progresa nav

    Rīga, 8.nov., LETA. Jaunā konservatīvā partija (JKP) jaunajā valdībā vēlētos uzņemties atbildību par Finanšu ministriju (FM), Iekšlietu ministriju (IeM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), savukārt "Jaunajai Vienotībai" (JV) tā piedāvā vadīt Ārlietu ministriju (ĀM). Kā iecerēts sadalīt pārējo ministru portfeļus, premjera amatam nominētais JKP līderis Jānis Bordāns pagaidām vēl neatklāj, solot lielāku skaidrību šajos jautājumos viest nākamnedēļ.

    Ceturtdien pēc JKP tikšanās ar JV politiķiem Bordāns žurnālistiem sacīja, ka diskusijas par atbildības jomām vēl notiekot, tāpēc pilnu piedāvājumu viņš pagaidām nenosauca. Viņš piebilda, ka arī par VARAM varētu būt diskusijas.

    Tikmēr JV politiķis Edgars Rinkēvičs skaidroja, ka JV tiek piedāvāta atbildība par ĀM, bet par pārējo diskusijas vēl turpinās. Politiķis uzsvēra, ka politiskais spēks valdē vēl diskutēs par jautājumiem, kas saistīti ar valdības izveidi, līdz ar to viņš pagaidām atturējās sniegt kādu konkrētu vērtējumu JKP piedāvājumam.

    JKP iepriekš piedāvātajā ministru portfeļu sadalījumā, ar kuru politiskais spēks nāca klajā pirms pāris nedēļām, kad Bordāns vēl nebija nominēts premjera amatam, partija pati sev bez premjera krēsla bija atvēlējusi tikai divas ministrijas - IeM un VARAM, bet FM bija piedāvāts vadīt "Attīstībai/Par!" (AP). Saskaņā ar iepriekšējo piedāvājumu AP pienāktos arī labklājības ministra un veselības ministra krēsli, kamēr JV tiktu Tieslietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas vadības groži. ĀM vadīšanu iepriekšējā JKP piedāvājumā bija paredzēts uzticēt "neitrālam profesionālim" - bezpartejiskam diplomātam, par ko vienotos visas koalīcijas partijas kopā.

    Atbilstoši JKP pirms pāris nedēļām izteiktajam piedāvājumam nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK varētu saglabāt kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem. Savukārt partijai "KPV LV" JKP iepriekš bija iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus.

    Pēc ceturtdien notikušajām JKP sarunām ar AP pārstāvjiem politiķi no abiem politiskajiem spēkiem atzina, ka iezīmējušies gan atšķirīgi viedokļi, gan līdzīgas pozīcijas.

    Bordāns sarunu raksturoja kā darba tikšanos, kurā notika atklāta izrunāšanās un kurā rasts kopsaucējs, ka abas puses vēlas strādāt pie valdības izveidošanas. Partijām bijušas līdzīgas domas par darbu pie novadu reformas un reformām izglītībā un veselībā un dažās citās jomās.

    Politiķis pauda, ka partiju savstarpējās sarunas mēneša garumā kopš vēlēšanām bija auglīgas un to rezultāti tiks iekļauti valdības darbu dokumentā. Viņš norādīja, ka JKP piedāvā uzreiz partijām runāt par amatiem. Bordāns gan arī neiebilst AP pozīcijai sākumā vienoties par darbiem un tikai tad par personālijām.

    Viņš norādīja, ka, sākot ar pirmdienu, varētu katru dienu turpināt nosaukt vairāku ministriju sadalījumu. Bordāns arī apņēmies būt par mediatoru, ja starp partijām būs atšķirīgs redzējums par veicamajiem darbiem.

    Vaicāts, vai iekšlietu ministres amatā redz Jutu Strīķi (JKP), Bordāns atbildēja, ka neredz iemeslu, lai Strīķe vai Juris Jurašs (JKP) nevadītu šo ministriju, jo viņš neredz profesionālus kandidātus citās partijās. Savukārt AP premjera amata kandidāts Artis Pabriks pauda, ka AP uzskata, ka tas nav labākais variants, jo tādā gadījumā pārāk daudz spēka struktūras atrastos vienas partijas kontrolē.

    Jautāts, vai FM ir vērtējama kā spēka ministrija, Pabriks norādīja, ka tās darbības jomā ir arī kontrabandas apkarošana un citi jautājumi. AP sarunā neesot paudusi kādas savas vēlmes par ministriju vadīšanu, jo vispirms esot jāvienojas par veicamajiem darbiem.

    Pabriks pauda, ka ceturtdienas sarunas nebija vieglas. Pārrunājot Prezidija vēlēšanas, AP pārstāvji pauduši, ka nejūt aizvainojumu par to, ka JKP neatbalstīja AP pārstāves Marijas Golubevas ievēlēšanu Prezidijā. Tas noticis pēc tam, kad AP balsoja par JKP Dagmāras Beitneres-Le Gallas ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētājas biedri.

    AP politiķis arī norādīja, ka AP no JKP sagaida dokumentu ar detalizētāku darbu sarakstu. Paredzēts, ka JKP piektdien, 9.novembrī, strādās pie šī dokumenta izveidošanas.

    Politiķis norādīja, ka sarunās uzsvērts, ka AP neatbalsta drošības dienestu reformas veikšanu, kā arī ir pret "no centra" ieceltiem pašvaldību vadītājiem.

    Pats Bordāns gan uzskata, ka JKP pirmā sarunu kārta ar potenciāliem sadarbības partneriem ir tuvinājusi politiķus veiksmīgai valdības izveidei.

    Politiķis žurnālistiem atkārtoti pauda, ka iespēju izveidot veiksmīgu valdību vērtē kā 80% pret 20%.

    Līdz šim gan skaidru atbalstu Bordāna veidotai valdībai paudusi tikai partija "KPV LV", kuras pārstāvis Aldis Gobzems ceturtdienas vakarā pēc tikšanās ar JKP apliecināja, ka abi politiskie spēki turēsies kopā un atbalstīs viens otru Bordāna valdības veidošanā. Viņš norādīja, ka "KPV LV" kopumā atbalsta arī JKP piedāvāto sarunu plānu. Politiķis akcentēja, ka viņa partija konsekventi atbalstīs Bordānu kā premjera amata kandidātu, tādējādi palīdzot JKP līderim sastādīt valdību.

    Taujāts par amatiem valdībā, ko vēlētos ieņemt "KPV LV", Gobzems norādīja, ka politiskajam spēkam ir redzējums par to un ir vairāki kandidāti, par ko arī informēts Bordāns. Politiķis norādīja, ka nesauks konkrētus posteņus, norādot, ka tā ir premjera kandidāta atbildība, tāpēc tas arī būtu jāprasa Bordānam. "KPV LV" pārstāvis atgādināja, ka Valsts prezidenta nominētais valdības vadītāja amata kandidāts ir viņu publiski nosaucis kā iespējamo ministru valdībā, un ka Gobzems ir apliecinājis gatavību strādāt Ministru kabinetā.

    "KPV LV" politiķis arī pauda, ka, ņemot vērā arī Valsts prezidenta pausto par nepieciešamību nostiprināt tiesiskumu, Gobzems uzskata, ka Juta Strīķe (JKP) iekšlietu ministres amatā būtu "precīzākā vizītkarte šim vētījumam". Tāpat būtu loģiski, ka JKP uzņemtos atbildību par FM, un ka finanšu ministra posteni ieņemtu Krišjānis Feldmans (JKP), pauda politiķis. Reizē jāņem vērā, ka ministru aicināšana ir Bordāna pārziņā, akcentēja "KPV LV" pārstāvis.

    Paužot savu subjektīvo viedokli, par ko "KPV LV" nav lēmusi, Gobzems norādīja, ka ārlietu ministra amatā redz AP politiķi Mārtiņu Bondaru. Viņš skaidroja, ka "KPV LV" akcentē to, ka Latvijas stratēģiskais partneris ir ASV, ar kuras politiķiem un pārstāvjiem Bondaram esot ilgstoša un pozitīva pieredze, tajā skaitā strādājot par Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Vairas Vīķes-Freibergas prezidēšanas laikā.

    Kā ziņots, Valsts prezidents Bordānam devis divas nedēļas laika, lai izveidotu valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošinātu Saeimas vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu premjera kandidātu veidot valdību.

    Bordāns no tā dēvētajām labēji centriskajām partijām jaunās valdības veidošanā neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību. Visas pārējās piecas tā dēvētās labēji centriskās partijas ir paudušas gatavību sarunām ar Bordānu un JKP par valdības veidošanu, tomēr vairāki politologi aģentūrai LETA prognozējuši, ka gaidāmās sarunas par valdības izveidi būs ļoti sarežģītas.

    • Publicēta: 08.11.2018 18:46
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
    • Visur
    • Ziņas
    • Preses relīzes
    • Foto

    Piesakies ziņām e-pastā

    Reklāma

    LETA projekti