Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

"Brexit" dēļ būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas normatīvo aktu
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:

    "Brexit" dēļ būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas normatīvo aktu

    Rīga, 9.janv., LETA. Neskatoties uz to, vai Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) izstāsies ar vai bez vienošanās, būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu, Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

    Viņš skaidroja, ka valdībā virzāmo likumu sagatavošanu noteiks Lielbritānijas izstāšanās būtība, proti, tas, vai Lielbritānijas parlaments nākamnedēļ atbalstīs Izstāšanās līgumu.

    "Ārlietu ministrija (ĀM) ar priekšlikumiem valdībā grozīt vairākus likumus nāks klajā februāra sākumā. Neuzskatām, ka būtu jāveido viens "jumta likums". Saeimai pēc tam būs laiks aptuveni mēnesis vai pusotrus, lai šos likumus izskatītu," skaidroja Rinkēvičs.

    Politiķis jau iepriekš minēja, ka, "gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments apstiprina vienošanos, tad tā ir viena likuma pakete, kas būs strauji jāvirza uz Saeimu un valdību, bet, ja Lielbritānijas parlaments neatbalsta vienošanos, tad tiks virzīta nedaudz cita likuma pakete".

    Ministrs norādīja, ka viens no likumiem, kas būs jāgroza, būs Imigrācijas likums. Ja Lielbritānija no ES izstāsies bez vienošanās, varētu būt pārrāvums attiecībā uz sociālās drošības jautājumiem, kas nozīmējot, ka, visticamāk, būtu nepieciešami grozījumi arī Valsts sociālo pabalstu likumā un likumā Par valsts pensijām.

    "Mums vēl jāsagaida gala lēmums no britu parlamenta, lai precīzi formulētu vairākus juridiskus tekstus, tomēr abu iznākumu gadījumā ir skaidrs, ka būs jāgroza Augstskolu likums un attiecīgie normatīvie akti, kā arī dokumenti, kas ir izdoti uz likuma par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu pamata un Dokumentu legalizācijas likums. Tāpat būs vesela rinda likumu, kas skar uzņēmējdarbību un nodokļu politiku," teica politiķis, piebilstot, ka visiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā no 30.marta.

    Viņš atgādināja, ka kādas valsts izstāšanās no ES notiek pirmo reizi, tādēļ, lai cik juridiski labas konstrukcijas tiktu veidotas, lai kādi ārkārtas pasākumi tiktu veidoti, problēmas pēc 29.marta, kad Lielbritānijas pametīs ES, noteikti būs.

    Rinkēvičs uzsvēra, ka vairāki lēmumi, kas tiks pieņemti, būs vērsti uz to, lai nodrošinātu maksimāli netraucētu ekonomisko sadarbību, bet jautājumu loks, kas skar sertifikācijas, dažādu dokumentu un diplomu atzīšanu, pāris mēnešus var būt diezgan nopietni traucēts, atzina ministrs.

    Komentējot Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzības jautājumu, politiķis skaidroja - ja tiek parakstīts izstāšanās līgums, tad nekas valstspiederīgo juridiskajā statusā nemainīsies, bet, ja līgums netiek parakstīts, Lielbritānijas valdība ir minējusi, ka Latvijas valstspiederīgo juridiskajā statusā uzreiz nekādu juridisku izmaiņu nebūs. Vienlaikus arī Latvija apsver iespēju piemērot tādu pašu labvēlības statusu britu pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā.

    "Cik esmu dzirdējis no neoficiāliem britu politiķu izteikumiem, Lielbritānijas parlaments neratificēs izstāšanās līgumu. Tādā gadījumā mums būs diezgan nopietnas vairākas dienas darba Briselē kopā ar britu kolēģiem, lai saprastu, kas mūs vieno - vai cietā aiziešana vai tomēr pārejas periods. Uzskatu, ka, ja ir nepieciešams vairāk laika kādām sarunām, tad tas būtu atbalstāms, lai gan 27 dalībvalstis varētu nepiekrist kādiem būtiskiem kompromisiem," teica Rinkēvičs.

    Kā ziņots, ĀM jau brīdinājusi - ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.

    Ja vienošanās netiks panākta, 2019.gadā Latvijas budžetā būs papildus nepieciešami no 2,6 līdz 4,9 miljoniem eiro, 2020.gadā un arī 2021.gadā - no 2,1 līdz 2,6 miljoniem eiro, atkarībā no papildus noslodzes muitā.

    Savukārt, ja "Brexit" ar izstāšanās līgumu gadījumā Latvijas budžetā 2019.gadā būs papildus nepieciešami no 2,3 līdz 4,6 miljoni eiro, 2020.gadā no 1,8 līdz 2,3 miljoni eiro, bet 2021.gadā - no 2,4 līdz 2,9 miljoni eiro, atkarībā no papildus noslodzes muitā.

    Ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, tad Latvijas iemaksas ES budžetā varētu pieaugt par vidēji 8,9% gadā, norādīja ĀM. Tāpat ministrijā uzsvēra, ka pašlaik nav iespējas precīzi noteikt "bez vienošanās" scenārija ietekmi uz maksājumiem, kuri izriet no ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam un kuri vēl būs jāveic nākamā plānošanas perioda laikā, jo to apmērs ir atkarīgs no programmu ieviešanas 2018.-2020.gadā.

    Ministrijā skaidroja, ka vislielākās papildus izmaksas būs nepieciešamas, lai nodrošinātu muitas darbu, proti, izmaiņas informācijas sistēmās, infrastruktūras pielāgošanā, 48 jaunu amata vietu izveidē un komunikācijas pasākumu nodrošināšanai. Tāpat papildus izmaksas būs nepieciešamas Pārtikas un veterinārajam dienestam un Valsts augu aizsardzības dienestam, papildu piecu amata vietu nodrošināšanai.

    Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja iepriekš norādījusi, ka balsojums Lielbritānijas parlamentā par panāktās vienošanās apstiprināšanu notiks nākamnedēļ.

    • Publicēta: 09.01.2019 12:44
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
    • Visur
    • Ziņas
    • Preses relīzes
    • Foto

    Piesakies ziņām e-pastā

    Reklāma

    LETA projekti