LETA
Ziņas
Šī informācija 25.11.2017. 04:05 ir izdrukāta no http://leta.lv/home/important/80FC2829-71EF-4EC7-86D0-9D02AD95E713/

Valsts pārvaldē reformas apņemas veikt "ar atkāpēm", nevis "kā skaldot ar cirvi"

Rīga, 14.nov., LETA. Valsts pārvaldes reforma nenotiks bez iepriekšējas analīzes, tās nenotiks kā skaldot ar cirvi, šodien Ministru kabineta sēdē sacīja valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Ministri šodien uzklausīja Valsts kancelejas izstrādāto valsts pārvaldes reformu plānu. Asākās diskusijas ministru starpā izvērtās par ieceri samazināt par 6% valsts pārvaldē strādājošo skaitu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) pauda bažas par valsts pārvaldes reformas ietekmi uz viņu pārstāvētajām jomām.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) aicināja nenoteikt, ka valsts pārvaldē nodarbināto skaits jāsamazina par 6%, ņemot vērā, ka ir iestādes, kas strādā efektīvi, un ir tādas, kas nestrādā efektīvi.

Kučinskis uzsvēra, ka, sākot jebkuru reformu, vienmēr ir daudz jautājumu. Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka nekādas reformas nenotiks bez iepriekšējās analīzes, jo situācijas ministrijās un valsts iestādēs ir atšķirīgas.

"Vispirms ministrijas nāks klajā ar savu analīzi un priekšlikumiem. Bet kopumā neatkāpsimies no mērķa padarīt valsts pārvaldi efektīvāku un konkurētspējīgāku," sacīja ministru prezidents.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) kā veiksmīgu piemēru štata samazināšanai minēja Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas sākotnēji pretojās reformām, tomēr šī gada laikā tika panākts sākotnēji uzstādītais mērķis - par 10% samazināt VID darbinieku skaitu.

"Ir jābūt skaidram mehānismam, kas ļautu iestādes vadītājam pieņemt lēmumu par to, kurš darbinieks ir svarīgs un kurš nav. Piemēram, vairāku iestāžu vadītāji ir pauduši vēlmi atstāt amatā gados jaunākus darbiniekus," piebilda ministre.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidroja, ka norma par 6% tika atzīta kā piemērota, ņemot vērā starptautisku pieredzi šādu reformu veikšanā. Turklāt lemšana par to, kā veikt darbinieku samazināšanu, būs katras ministrijas ziņā.

"Katrai ministrijai ir noteikta 6% likme un tās tad elastīgi skatās, kādā veidā samazināt darbinieku skaitu savā resorā. 6% ir nepieciešams noteikt, jo tādējādi varam noteikt objektīvu mērķi. Ja šāds mērķis netiktu noteikts, tad tas būtu labas gribas aicinājums, kuru ņemot vērā, kāda ministrija būs aktīvāka, bet kāda pateiks, ka uz viņiem darbinieku skaita samazināšana neattiecas. Valdībai ir jāvienojas par solidāriem principiem. Valsts kanceleja neuzspiež veidu, kā sasniegt darbinieku samazinājumu par 6%, bet gan parāda, kur vēlamies nokļūt pēc trim gadiem," uzsvēra Citskovskis.

Premjers piebilda, ka nevar atkāpties no mērķa par 6% mazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, tomēr par nodarbinātajiem specifiskās jomās katra ministrija lems pati.

Valsts pārvaldē nodarbināto skaits līdz 2020.gadam ik gadu tiks samazināts par 2%, paredz šodien ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.

Ministri šodien vienojās, ka ministrijas sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavos izvērtējumu par resorā nodarbināto skaita samazinājumu un līdz 2018.gada 1.martam iesniegs to Valsts kancelejā, kura apkopos informāciju un rezultātus līdz 2018.gada jūnijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tāpat ministri vienojās, ka atlaižamo amata vietu statistikā varēs iekļaut arī tās amata vietas, kas tika likvidētas iepriekšējos divos gados.

Valsts kancelejā norādīja, ka reformas mērķis ir nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, uz kurām Ministru kabinetam ir tieša ietekme, par aptuveni 6 % jeb 3000 amata slodzēm triju gadu laikā.

"Tas nepieciešams, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējo rādītāju un turpmāk nepārsniegtu to. Ievērojot vēsturisko pieredzi, ka jebkāds nodarbināto skaita samazinājums valsts pārvaldē tiek argumentēts kā absolūti neiespējams, nepieciešams centralizēti noteikt samazināmo amata slodžu skaitu katrā resorā, ievērojot gan pašreizējo vakanču īpatsvaru, gan resora kopējo lielumu," norādīja Valsts kancelejā.

Plānots, ka vadlīnijas nodarbināto skaita samazināšanai resorā tiks izstrādātas Valsts kanceleja sadarbojoties ar nozares ministriju, ņemot vērā tādus kritērijus kā plānotās aiziešanas, amatu klasifikācija, atbalsta funkciju centralizēšana, brīvprātīgs samazinājums. Izstrādājot vadlīnijas, tiks vērtēts arī reģionālais aspekts, lai nodarbināto skaita samazinājums neskartu tikai iestādes teritoriālās struktūrvienības.

Vadlīnijas vienlaikus ņems vērā kopš 2015.gada veikto nodarbināto skaita samazinājumu un to neattiecinās uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un karavīriem, valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, amata vietām diplomātiskā un konsulārā dienesta ārvalstu struktūrvienībās un terminētām amata vietām ārvalstu finanšu instrumentu, tajā skaitā Eiropas Strukturālo un investīciju fondu, investīciju nodrošināšanai.

Līdz ar to kopējais nodarbināto skaits, uz kuru tiek attiecināta samazināšana, ir apmēram 50 000.

"Iespējams, ka, veidojot minēto piedāvājumu, kādā no iestādēm samazinājums būs mazāks nekā citās, ievērojot noteiktus nozares plānotās attīstības vai citus apsvērumus. Nodarbināto skaita samazinājumu iespējams īstenot gan vienā reizē, gan proporcionāli vairāku gadu laikā, bet ievērojot katram gadam noteiktos "mērķa griestus", lai nebūtu iespējams izvairīties no samazināšanas, cerot uz valdības attieksmes maiņu," atzina Valsts kancelejā.

Pēc nodarbināto skaita samazināšanas ieekonomētie līdzekļi tiks atstāti iestāžu rīcībā un būs priekšnoteikums atlīdzības paaugstināšanai, tādējādi dodot iespēju vadītājiem savā komandā piesaistīt augsta līmeņa ekspertus.

Reformu plāns paredz, ka, iesaistot visas ministrijas, tiks izstrādātas vienotas vadlīnijas nodarbināto skaita samazināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs, tostarp pēc vienotas metodikas nosakot katram no 14 resoriem sasniedzamos mērķa rādītājus attiecībā uz amata vietu skaitu 2018.gada 1.decembrī.

Plāns paredz, ka līdz 2018.gada martam tiks izstrādāta vienota pieeja nodarbināto skaita samazinājumam, vienlaikus atstājot pietiekami lielu elastību resora iestāžu vadītājiem.

Līdz 2018.gada jūlijam būs jāsamazina ilgstošo vakanču skaits resoros. Iecerēts sasniegt situāciju, lai ilgstošo vakanču skaits nepārsniedz 5% no amata vietu skaita.

Plāns arī paredz, ka 2019.gada un 2020.gada martā sabiedrība tiks informēta par nodarbināto skaita samazinājumu valsts tiešajā pārvaldē. Savukārt līdz 2020.gada decembrim ir jāveic jaunu amata vietu "iesaldēšanas" uzraudzība.

Publicēta: 14.11.2017 15:04
 

© Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.