Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

Baltijas valstis aicina EK nesamazināt kohēzijas finansējumu pēc 2020.gada
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:

    Baltijas valstis aicina EK nesamazināt kohēzijas finansējumu pēc 2020.gada

    Rīga, 13.sept., LETA. Baltijas valstu pārstāvji ceturtdien parakstīja Eiropas Komisijai (EK) adresētu nostājdokumentu, kurā Latvija, Lietuva un Igaunija aicina nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā nesamazināt tām pieejamo finansējumu kohēzijas politikas īstenošanai.

    Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) preses konferencē uzsvēra, ka kohēzijas politika ir viens no nozīmīgākajiem ES rīkiem, kas ļauj reģioniem attīstīties un vidējo dzīves līmeni tuvināt vidējam dzīves līmenim ES.

    "Baltijas valstīs joprojām ir atšķirīgs dzīves līmenis, salīdzinot ar ES vidējo. Piemēram, Latvijā dzīves līmenis ir 64% no ES vidējā. Tāpēc ES jāturpina kohēzijas politika, lai mūsu reģiona dzīves līmenis izlīdzinātos ar ES vidējo," uzsvēra finanšu ministre.

    Reizniece-Ozola informēja, ka Baltijas valstu nostājdokumentā EK pausta neapmierinātība ar finanšu līdzekļu samazinājumu ES kohēzijas politikai pēc 2020.gada.

    Igaunijas Finanšu ministrijas kanclers Veiko Tali uzsvēra, ka ES kohēzijas politika palīdz dalībvalstīm būt veiksmīgākām un globāli konkurētspējīgākām. "Mūsu valstis ir veiksmes stāsts, kas pēdējo 15 gadu laikā ir uzrādījušas labu izaugsmi. Tāpēc arī jaunajai kohēzijas politikai ir jābūt tādai, kas turpinās nodrošināt izaugsmi un konkurētspēju," atzina Tali.

    Savukārt Lietuvas finanšu ministra vietniece Loreta Moskaļoviene piebilda, ka kohēzijas finansējuma samazinājumam nākamajā ES fondu plānošanas periodā nevajadzētu būt tik straujam, turklāt Baltijas valstis ir labs piemērs tam, kā efektīvi īstenot kohēzijas politiku.

    Latvijai nav pieņemams EK piedāvājums nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā pēc 2020.gada samazināt Latvijai pieejamo kohēzijas finansējumu par 13% jeb aptuveni 584 miljoniem eiro, uzsvēra Reizniece-Ozola.

    Ministre informēja, ka EK piedāvā nākamajā fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamo kohēzijas finansējuma "aploksni" samazināt par 13%, kas, salīdzinot ar esošo ES fondu plānošanas periodu, ir samazinājums par 584 miljoniem eiro.

    Reizniece-Ozola norādīja, ka kohēzijas finansējuma samazinājums ir skaidrojams ar Lielbritānijas izstāšanos no ES un attiecīgi arī ES dalībvalstu iemaksu samazināšanos kopējā budžetā. Tomēr, ministres ieskatā, iemaksu samazinājumu ES budžetā vajadzētu kompensēt ar dalībvalstu iemaksu palielināšanu.

    "Būtu prātīgi visiem samesties un nodrošināt tādu pašu budžetu. Bet, ja tas nav iespējams, tad pieņemams ES fondu samazinājums būtu 6% apmērā," atzina Reizniece-Ozola.

    Tāpat Latvijai nav pieņemams EK piedāvājums nākamajā ES fondu plānošanas periodā samazināt ES līdzfinansējuma apmēru līdz 70%, kas patlaban ir 85%. Tādējādi valsts budžeta izdevumi projektu līdzfinansēšanai augs par aptuveni 400 miljoniem eiro.

    • Publicēta: 13.09.2018 11:24
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
    • Visur
    • Ziņas
    • Preses relīzes
    • Foto

    Piesakies ziņām e-pastā

    Reklāma

    LETA projekti