Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

Necer uz kopīgas valodas rašanu Ukrainas jautājumā tuvākajā laikā
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:

    Necer uz kopīgas valodas rašanu Ukrainas jautājumā tuvākajā laikā

    Viļņa, 17.jūl., LETA--BNS. Domājams, ka Krievija un Rietumi tuvākajā laikā nespēs panākt kopīgu valodu Ukrainas jautājumā, taču citās jomās sadarbība attīstīsies, uzskata Eiropas Savienības (ES) vēstnieks Krievijā, bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks.

    Viņaprāt, Lietuvai turpmāk būtu jāpārskata sava pašreizējā nostāja neuzturēt ar Maskavu nekādus kontaktus. "Kaimiņi var nepatikt, tie var būt naidīgi, bet kaimiņus neizvēlas, un ar tiem ir jārunā. Šķiet, esam vienīgā valsts, kurai ilgu laiku nav bijis ar Krieviju kontaktu valdību līmenī," intervijā ziņu aģentūrai BNS izteicies vēstnieks.

    Pēc Ušacka teiktā, Lietuvai tuvākajā laikā arī nāksies risināt dilemmu, kā manevrēt starp ES un ASV, ja tirdzniecības strīdi to starpā turpinās saasināties, lai "uzturētu transatlantisko drošības asi, bet vienlaikus aizstāvētu ES, tātad arī pašai savas ekonomiskās intereses".

    Diplomāts, kura pilnvaru termiņš Maskavā šoruden beigsies, atzinis, ka viņam nācies pārstāvēt Eiropas Savienību Krievijā tieši visgrūtākajā laikā, kad aizsākās dziļa attiecību krīze saistībā ar nelikumīgo Krievijas rīcību - Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizēšanu.

    "Mūsu nostāja Sīrijas un Afganistānas jautājumā atšķiras joprojām. Četri manas darbības gadi bijuši veltīti tam, lai palīdzētu ES valstu vadītājiem saprast, kas norisinās Krievijā, un piedāvātu risinājumus, kā nepieļaut iespējamu turpmāku Krievijas agresiju," viņš stāstījis. "Esam arī centušies uzturēt saites ar tiem cilvēkiem Krievijā, kuriem ir svarīgas demokrātijas un brīvības vērtības, un, protams, arī sakarus ar varas pārstāvjiem, zinot Krievijas kā kodolvalsts un ANO Drošības padomes locekles ģeopolitisko svaru," viņš piebildis.

    "Domāju, ka Rietumu un Krievijas attiecības būs neviendabīgas. Ukrainas jautājumā uz drīzu konsensu neceru, jo konflikta saknes mēs uzlūkojam ļoti atšķirīgi. Mēs tajā saskatām demokrātijas izpausmi un sabiedrības neapmierinātību ar [bijušā prezidenta Viktora] Janukoviča režīmu, savukārt Krievijā līdz pat šim laikam tiek runāts par politiskā režīma nomaiņu, ko esot veikusi [ASV] Centrālās izlūkošanas pārvalde ar ES karodziņiem. Krievijas puse neizrāda pietiekamus centienus īstenot Minskas vienošanās," sacījis Ušacks.

    "Pēc ASV vēlēšanām Krievijas vadība, iespējams, loloja cerības vienoties, sadalīt ietekmes zonas, un augsni šādām cerībām radīja arī daži [ASV prezidenta] Donalda Trampa paziņojumi pirms vēlēšanām un tūdaļ pēc tām. Taču ES gan atklāti, gan netieši parādīja līderību, uzsverot Minskas vienošanos izpildes nozīmīgumu," viņš norādījis.

    "Mūsu ekonomiskajām sankcijām bija ietekme, jo no Krievijas vadītāju un pat apskatnieku runām izzuda Jaunkrievijas koncepcija, par kuru tika atklāti spriests notikumu kulminācijas brīdī 2014.gadā, kad tika anektēta Krima un ar militāriem līdzekļiem destabilizēta Austrumukraina," turpinājis diplomāts. " Lai cik žēl arī nebūtu, situāciju Ukrainas austrumos eksperti un pat daži politiķi jau sauc par iesaldēto konfliktu, tādēļ Eiropai lielākā uzmanība būtu jāvelta ilglaicīgam atbalstam Ukrainas centieniem padarīt caurskatāmāku savu politisko sistēmu un modernizēt ekonomiku. Es personiski uzskatu, ka Lietuvas politiķu rosinātais Māršala plāns Ukrainai ir ļoti svarīgs, te Lietuvai jāiesaista vairāk valstu, politisko darbinieku, tai skaitā no lielajām ES valstīm, jo vieni mēs Māršala plānu nespēsim īstenot."

    "Ar Krievijas vadītājiem mēs atklāti runājam par viedokļu atšķirībām attiecībā uz Ukrainu, cilvēktiesību pārkāpumiem, preses brīvības un politiskās opozīcijas iegrožošanu. No otras puses - un par to maijā Krievijas vizītes laikā runāja arī mana vadītāja [ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos] Federika Mogerīni - Krievija joprojām ir lielākā ES kaimiņvalsts. ES tai ir svarīga kā energoresursu piegādātāja un kā tirgus ar 140 miljoniem iedzīvotāju. Bez koordinācijas ar Krieviju Sīrijas konflikts netiks mierīgi izbeigts. Par to runājis arī Amerikas prezidents, par to runājam arī mēs," sacījis ES vēstnieks Maskavā.

    Lūgts komentēt savu kādreizējo izteikumu, ka pat lietuvieši dažkārt ne pārāk labi izprot Krievijas rīcības motīvus, Ušacks norādījis, ka prezidenta Vladimira Putina rīcībai ir daudz iemeslu, un Rietumu attiecībās ar Krieviju bijusi vērojama gan neprasme sarunāties, gan, iespējams, zināms naivums no Rietumu puses.

    "Labi atceros - [ASV prezidenta] Bila Klintona laikos gan ASV establišments, gan ES savā modernizācijas plānā ticēja, ka Rietumi palīdzēs Krieviju pārvērst no "ļaunuma impērijas" par sabiedroto. Tā bija oficiālā Rietumu doktrīna - transformēt Krieviju, to ekonomiski atbalstot un politiski integrējot Eiropas Padomē, Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijā, NATO un Krievijas padomē, ES un Krievijas stratēģiskajā partnerībā, tāpat kā savulaik pēc Otrā pasaules kara transformējās Vācija vai Japāna. Ir bijuši kāpumi un kritumi, bet Krievijas modernizācijas un iekļaušanas doktrīna apziņā eksistēja līdz pat 2014.gadam, kad tika anektēta Krima un iedragāta uzticēšanās starp Rietumu līderiem un prezidentu Putinu. Tas norisinājās kopsakarā ar citiem procesiem, kad tika noklusināta politiskā opozīcija, pilsoniskā sabiedrība, kad sākās importa ierobežošana. Tas viss satrieca Rietumu līderus, un mans darbs bija skaidrot, ka šī tik lolotā doktrīna nav īstenojama būtisku atšķirību dēļ," stāstījis diplomāts.

    "Prezidents Putins uzskatīja, ka viņu piekrāpuši. Šī doktrīna bija devusi iemeslu cerībām, ka Krievija kļūs par pilnvērtīgu Rietumu pasaules daļu, neaprobežojoties tikai ar uzņemšanu Lielajā astoņniekā. Jeļcina laikā Krievija gribēja kļūt par NATO dalībvalsti, Putins vēlējās, lai tā kļūst par ES valsti. Kad tika pateikts, ka tas diezin vai ir iespējams, viņš noticēja - un arī sabiedrība ar mediju starpniecību tika pārliecināta -, ka Rietumi cenšas destabilizēt Krievijas valsti, rīkojot apkārt tai tā dēvētās krāsainās revolūcijas. No Maskavas puses raugoties, Maidana notikumi kļuva par pēdējo pilienu, kad Krievijas vadība nosprieda - "tas nu ir par daudz". Manuprāt, Krievija ķērās pie sava politiskā režīma aizsardzības soļiem, gribēdama apturēt "lienošo revolūciju", kura, pēc daudzu Krievijas ekspertu domām, varētu aplipināt arī Krievijas sabiedrību. Redzējām, ka prezidents Putins ķērās pie enerģiskiem un vienlaikus nelikumīgiem soļiem, lai, kā viņš pats apgalvoja, aizstāvētu nacionālās intereses. Jāatzīst, ka Krievijas sabiedrība to būtībā atbalsta," secinājis Ušacks.

    Jautāts, vai Lietuvas līderi un diplomāti izvēlējušies pareizo ceļu, asāk nekā lielākā daļa pārējo Eiropas valstu iestājoties par Krievijas izolēšanu, viņš prognozējis, ka nesenā Trampa un Putina tikšanās šai ziņā ienesīs zināmas pārmaiņas.

    "Dažos jautājumos domstarpības paliks, bet, piemēram, attiecībā uz Sīrijas pamieru norisinās sadarbība. Sanktpēterburgas ekonomikas forumā no ASV ieradās 600 uzņēmēji. Lielas delegācijas atbrauca no Vācijas, Itālijas, Francijas. Mums jāīsteno gudra un izdomas bagāta politika, kas atbilst mūsu nacionālajām interesēm. Lai gan pavēlu, tomēr esam sarosījušies. Pirms astoņiem gadiem daži politiskie līderi apšaubīja Lietuvas un ASV attiecību svarīgumu un nepieciešamību atvēlēt līdzekļus aizsardzībai; apsveicami, ka šis viedoklis ir mainījies. Neatkarīgi no tā, kurš ir līderis, ASV mums ir svarīgākā stratēģiskā valsts aizsardzības garantiju dēļ. Lietuvas diplomātijas uzdevums ir piesaistīt ASV un NATO klātbūtni kā atturēšanas līdzekli," viņš spriedis. "Vienlaikus mums ir svarīgi apzināties, ka Eiropā norisinās pārmaiņas. Vācija un Francija tuvākajā laikā nāks klajā ar daudzpusīgas un elastīgas ES attīstības iniciatīvām, mums būtu tam jāgatavojas un jāizstrādā sava nostāja. Mūsu mērķim jābūt - palikt šo procesu kodolā."

    "Pasaules uzskata konflikts ar Krieviju ir dziļš un ilglaicīgs. Tuvākajā laikā neatgriezīsimies pie ierastajām attiecībām, tomēr Krievija ir un paliks mūsu kaimiņvalsts. (..) Kaimiņus neizvēlas, un ar tiem ir jārunā. Ar prezidentu Putinu runā Tramps, [Vācijas kanclere Angela] Merkele, [Francijas prezidents Emanuels] Makrons, [Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods] Junkers un citi. Premjeru, ministru vai viceministru līmenī ar Krieviju runā mūsu kaimiņvalstis Somija, Zviedrija, Polija, Latvija un Igaunija," norādījis Ušacks. "Domāju, ka arī Lietuvā jāparādās politiķiem, kuri runātu ar kaimiņiem. Ja prezidente [Daļa Grībauskaite] nevar vai nevēlas runāt, ir ārlietu ministrs, satiksmes ministrs. Var sākt arī no viceministru līmeņa. (..) Mums stratēģiski, ekonomiski un no kultūras sakaru viedokļa īpaši svarīgs ir Kaļiņingradas apgabals. No ES puses reģionālā sadarbība nekad nav pārtrūkusi, tādēļ būtu ļoti normāli uzturēt kontaktus ar šā apgabala vadītājiem un atsevišķu rajonu pārstāvjiem. Rudenī pie Lietuvas robežām notiks militārās mācības "Zapad 2017". Ir svarīgi, lai mums būtu kāds telefona numurs, kuru sazvanot, varētu uzzināt par karaspēku, manevriem vai aizdomīgu pārvietošanos nolūkā samazināt militāru incidentu risku," sacījis ES vēstnieks Maskavā.

    • Publicēta: 17.07.2017 11:45
    • LETA, BNS
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
    • Visur
    • Ziņas
    • Preses relīzes
    • Foto

    Piesakies ziņām e-pastā

    Reklāma