Paziņojumi

  • Seminārā par ES naudu LU rektors Indriķis Muižnieks ES valstu medijiem prezentēs Akadēmisko centru Torņakalnā

    2019.gada 18.janvāris.

    Informāciju sagatavoja Signe Znotiņa - Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

    Jaunnedēļ, 22. un 23. janvārī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē norisināsies ES budžetam un nākamajam ES daudzgadu budžetam (2021-2027) veltīts seminārs: “ES ieguldījumu kaleidoskops šodien un rīt”.

    Vienīgais pārstāvis no Baltijas valstīm vienā no “pieredzes stāstu” paneļiem ar prezentāciju par Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra būvniecību Torņakalnā uzstāsies LU rektors profesors Indriķis Muižnieks! LU Akadēmiskā centra Rīgā būvniecības otrajā kārtā vienotā projektā tiek izmantoti ES struktūrfondu, Latvijas Valsts budžeta un LU līdzekļi, kā arī Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Padomes Attīstības bankas investīciju aizdevumi Investīciju plāna Eiropai jeb “Junkera plāna” ietvaros, kopā vairāk nekā 85 miljonu eiro apmērā.

    Jāmin, ka nedēļu pēc semināra, 28. janvārī, tiks atklāta LU Akadēmiskā centra otrās kārtas pirmā ēka, Zinātņu māja, kurā strādās seši zinātniskie institūti un divas fakultātes, tiks iekārtotas 72 modernas laboratorijas, vairāk nekā 450 darba vietas zinātniekiem.

    "LU tiecas kļūt par vienu no vadošajām universitātēm Baltijas jūras reģionā. Izcili pasniedzēji, darba devēju augsti vērtētas studiju programmas, daudzveidīgas pētniecības un sadarbības iespējas ir pamats mūsu absolventu panākumiem. Lai īstenotu savas attīstības mērķus, LU veido Akadēmisko centru Torņakalnā. Tā būs studiju un zinātniskā darba telpa, kurai gribēs līdzināties daudzas pasaules augstskolas. Modernākās laboratoriju un auditoriju tehnoloģijas, ilgtspējīgi energorisinājumi, ērta, pieejama un pievilcīga darba vide sniegs iespēju pilnveidot studiju saturu un būtiski palielināt mijiedarbību starp dažādiem zinātņu virzieniem. LU Akadēmisko centrs - tā būs telpa komandu zinātnei un kopējām studijām. LU Akadēmiskais centrs dos iespēju virzīt mūsu studiju programmu un pētniecības virzienu daudzveidību uz dzīves kvalitātes un datu virzītas sabiedrības izaugsmes prioritātēm. Tas būs pamats Latvijas izaugsmei nākamajā globālās ekonomikas un tehnoloģiju attīstības ciklā,” uzsver LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.

    Šis ir viens no ES iedzīvotājiem prioritārām tēmām veltītiem semināriem, ko EP visu ES valstu medijiem organizē pirms gaidāmajām Eiropas vēlēšanām maija beigās (LV = 25.05.2019). Mērķis ir demonstrēt, kādus sasniegumus par pieejamo ES finansējumu līdz šim izdevies īstenot ES dalībvalstīs. Tāpat mērķis ir informēt par EP noteiktajām nākamā daudzgadu budžeta prioritātēm sarunām ar otru ES likumdevēju - ES Padomi. Gan ES 2019.gada budžetā, gan nākamajā ES daudzgadu budžetā EP aicinājis vairāk līdzekļu atvēlēt Erasmus+ un pētniecībai.

    Konference Briselē sāksies otrdien, 22.janvārī, plkst. 15:00 (Latvijas laiks). Tā turpināsies trešdien, 23.janvārī, plkst. 10:00 (Latvijas laiks), un laikā no 10:00 - 13:00 uzstāsies arī I.Muižnieks. Seminārs būs skatāms arī tiešsaistē: http://www.europarl.europa.eu/ep-live/lv/schedule

    Kopumā nozīmīgu semināra daļu paredzēts veltīt konkrētiem projektiem, kas dažādās ES valstīs īstenoti pateicoties Investīciju plānam Eiropai jeb tā dēvētajam Junkera plānam, kura galvenais elements ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). Mērķis ir dalīties ar atsauksmēm un

    secinājumiem, kā pieejamais ES finansējums ir veicinājis reģionu, lauku rajonu, pilsētu un pilsētu attīstību. Saskaņā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecība (EKP) Latvijā informāciju, Latvija pašlaik ieņem sesto vietu ES, ņemot vērā ESIF piesaistītās investīcijas attiecībā pret IKP. Līdzas Latvijai, konkrētus projektus demonstrēs arī pārstāvji no Zviedrijas, Spānijas, Bulgārijas, Grieķijas un Portugāles.

    Fona informācijai (avots: EKP):

    • Eiropas Investīciju banka (EIB) ir ES iestāde, kas pieder ES dalībvalstīm un sniedz ilgtermiņa aizdevumus. Tā piešķir ilgtermiņa finansējumu stabiliem ieguldījumiem un līdz ar to veicina ES politikas mērķu sasniegšanu. Pēdējo piecu gadu laikā EIB ir piešķīrusi vairāk nekā 460 miljonus EUR Latvijas projektu finansēšanai, tostarp Rīgas tramvaja infrastruktūras un Latvijas Universitātes projektiem.

    • Investīciju plāns Eiropai pastiprina Eiropas investīcijas, lai radītu darbvietas un izaugsmi. Tas notiek, pilnvērtīgāk izmantojot jaunos un pašreizējos finanšu resursus, likvidējot šķēršļus investīcijām, izceļot investīciju projektu redzamību un nodrošinot tiem tehnisko palīdzību.

    • Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) ir “Junkera plāna” galvenais elements. Tiek prognozēts, ka projekti un līgumi, kas apstiprināti finansēšanai ESIF ietvaros, mobilizēs investīcijas Eiropā vairāk nekā 360 miljardu EUR apmērā, ietverot investīcijas Latvijā 960 miljonu EUR apmērā, un atbalstīs aptuveni 850 000 MVU visās Es dalībvalstīs, t.sk., 7300 MVU Latvijā. Jaunākie rādītāji par ESIF dalījumā pa nozarēm un pa valstīm ir atrodami šeit.

    • “ALTUM” ir EIB konsultāciju punkts Latvijā. Tā mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem un konsultēt tos saistībā ar atbalsta saņemšanu no EIB, kas gūst labumu no ESIF. “ALTUM” atbalsta Latvijas projektu virzītājus sākotnējos posmos pirms pieteikumu iesniegšanas EIB.

    Papildu informācija

    • “InvestEU”: Eiropas Parlaments atbalsta jaunu programmu darbavietu izveidei un izaugsmei

    • Par ES budžetu 2019. gadam.

    • Par nākamo ES daudzgadu budžetu (2021-2027).

    • Jaunākie rādītāji par Latvijas ieguvumiem no “Junkera plāna”

    • Faktu lapa “Investīciju plāns Eiropai: LATVIJA”

    • Infografika: Eiropas Stratēģisko investīciju fonds jeb “Junkera plāns” Latvijā”

    • Vietne “Ko manā labā dara Eiropa?”

    • Detalizēta informācija par Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā

    • Eiropas vēlēšanu platforma/iniciatīva “Šoreiz es balsošu”. Eiropas vēlēšanas Latvijā notiks š.g. 25.maijā. Ieplāno un iesaisties!

    • Aktuālākā informācija par Eiropas vēlēšanām, t.sk., nozīmīgākajiem datumiem (Eiropadomes pārstāvju debates par ES nākotni, #Spitzenkandidat jeb ES vadošā līdera procesu u.c.)

    Likumdošanas process Eiropas Savienībā

    Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri), kuras darbu 2019. gada pirmajā pusē vada Rumānija (2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija), kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē, patērētāju aizsardzībā u.c.). ES likumi pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi esoši, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

    Plašākai informācijai par EP likumdošanu, t.sk., saistībā ar ES budžetu, un semināru:

    Signe Znotiņa - Znota

    Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

    T. + 371 26440185 |E. signe.znotina-znota@europarl.europa.eu

    Plašākai informācijai par Investīciju plānu Eiropai, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu u.c.

    Kaspars Kreics

    Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā preses sekretārs

    T. +371 28665579 | Kaspars.KREICS@ec.europa.eu