Paziņojumi

  • Starpposma 2018. gada vasaras ekonomikas prognozes liecina par noturīgu izaugsmi uz lielākas nenoteiktības fona

    2018.gada 12.jūlijs.

    Informāciju sagatavoja Kristīne Liepiņa, Preses nodaļa Eiropas Komisijas pārstāvniecība.

    Tiek prognozēts, ka arī 2018. un 2019. gadā izaugsme saglabāsies spēcīga, sasniedzot gan ES kopumā, gan eirozonā šogad 2,1 %, savukārt nākamgad - 2 %.

    Tomēr pēc tam, kad piecus ceturkšņus pēc kārtas izaugsme ir bijusi spēcīga, 2018. gada pirmajā pusē ekonomikas dinamika kļuva vājāka, un tagad paredzams, ka izaugsme gan ES kopumā, gan eirozonā būs par 0,2 procentpunktiem mazāka salīdzinājumā ar pavasara prognozi. Paredzams, ka šā gada otrajā pusē izaugsmes dinamika nedaudz paātrināsies, jo darba tirgus apstākļi

    uzlabojas, mājsaimniecību parādu līmenis pazeminās, patērētāju uzticība saglabājas augstā līmenī un

    monetārā politika joprojām ir labvēlīga izaugsmei.

    Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: "Eiropas ekonomikas aktivitāte joprojām ir stabila, proti, prognoze par izaugsmi eirozonā un ES-28 dalībvalstīs šogad ir

    2,1 % no IKP. Tomēr kopš maija veiktā IKP izaugsmes lejupējā pārskatīšana liecina, ka nelabvēlīga ārējā vide, piemēram, aizvien lielāka spriedze tirdzniecības attiecībās ar ASV, var mazināt paļāvību un negatīvi ietekmēt ekonomikas pieaugumu. Pieaugošie ārējie riski ir vēl viens atgādinājums par to, ka

    jāstiprina ekonomikas noturība atsevišķās valstīs un visā eirozonā kopumā."

    Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī sacīja: "Prognozējams, ka izaugsme Eiropā saglabās noturību, jo monetārā politika arī turpmāk būs atbalstoša un bezdarba līmenis turpinās sarukt. Nelielā lejupējā pārskatīšana, kas veikta salīdzinājumā ar pavasara prognozi, atspoguļo ietekmi, ko uz paļāvību atstāj spriedze tirdzniecības attiecībās un politikas nenoteiktība, kā arī augošās enerģijas cenas. Saskaņā ar mūsu prognozi pieaugums turpināsies 2018. un 2019. gadā,

    lai gan vēl lielāka protekcionisma pasākumu eskalācija ir vērtējama kā viennozīmīgs lejupvērsts risks.

    Tirdzniecības karos nav uzvarētāju, bet gan tikai cietēji." Pamatrādītāji joprojām ir stabili, taču paredzams, ka izaugsme pavājināsies

    Pamatnosacījumi noturīgai ekonomikas izaugsmei Eiropas Savienībā kopumā un eirozonā joprojām saglabājas. Izaugsmes rādītāju samazināšanās daļēji ir skaidrojama ar pagaidu faktoriem, taču sava nozīme, iespējams, bija arī pieaugošai spriedzei tirdzniecības attiecībās, augstākām naftas cenām un politiskai neskaidrībai dažās dalībvalstīs.

    Globālā mērogā izaugsme vēl joprojām ir stabila, taču dažādu valstu un reģionu izaugsmes rādītāji ir aizvien atšķirīgāki.

    Augstāku inflācijas prognozi ietekmē enerģijas cenas

    Sakarā ar to, ka kopš pavasara ir palielinājušās naftas cenas, tagad tiek prognozēts, ka inflācija šogad Eiropas Savienībā kopumā sasniegs vidēji 1,9 %, savukārt eirozonā tā būs 1,7 %. Abos gadījumos tas atbilst paaugstinājumam par 0,2 procentpunktiem kopš pavasara. Inflācijas prognoze 2019. gadam

    attiecībā uz eirozonu ir paaugstināta par 0,1 procentpunktu līdz 1,7 %, taču attiecībā uz ES kopumā tā paliek nemainīga, proti, 1,8 %.

    Šīs prognozes ir saistītas ar būtiskiem lejupvērstiem riskiem Kaut arī nesenā spēcīgā ekonomikas izaugsme ir izrādījusies noturīga, tomēr prognozes joprojām ir

    saistītas ar būtiskiem lejupvērstiem riskiem, kas kopš pavasara ir palielinājušies.

    Prognožu pamatscenārijā tiek pieņemts, ka spriedze tirdzniecības attiecībās vairāk nesaasināsies. Taču gadījumā, ja spriedze pieaugs, tā negatīvi ietekmēs tirdzniecību un ieguldījumus un samazinās labklājību visās iesaistītajās valstīs. Citi riski ietver iespējamas finanšu tirgu svārstības - cita starpā saistībā ar ģeopolitiskiem riskiem.

    Attiecībā uz Apvienoto Karalisti - tīri tehnisks pieņēmums par 2019. gadu Ņemot vērā notiekošās sarunas par noteikumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, mūsu

    prognozes par 2019. gadu ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības attiecībās starp ES- 27 un Apvienoto Karalisti nekas nemainās. Šis pieņēmums attiecas vienīgi uz prognožu sagatavošanu

    un nekādā veidā neskar sarunas, kas norisinās 50. panta ietvaros.

    Šīs prognozes balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 28. jūnijā. Attiecībā uz visiem pārējiem bāzes datiem prognozēs ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 3. jūlijam.

    No šā gada Eiropas Komisija ir atsākusi ik gadu publicēt divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī) un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā), atmetot kopš 2012. gada praktizēto trīs visaptverošu prognožu sagatavošanu ziemā, pavasarī un rudenī. Starpposma prognozes ietver gada un

    ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm un eirozonu, kā arī ES kopumā. Līdz ar šo atgriešanos pie kādreizējā prognožu kalendāra Komisijas prognožu grafiks tiek saskaņots ar citu institūciju un organizāciju (piemēram, Eiropas Centrālās bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) grafikiem.

    Papildu informācija:

    Johannes BAHRKE (+32 2 295 86 15)

    Enda MCNAMARA (+32 2 296 49 76)

    Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts

    Kristīne Liepiņa

    Preses nodaļa

    Eiropas Komisijas pārstāvniecība

    Aspazijas bulvāris 28, Rīga LV-1050, LATVIJA

    Tālrunis: +371 67085414

    Mob.: +371 29287684

    http://www.ec.europa.eu/latvija

    http://twitter.com/EiropasKomisija

    http://facebook.com/EiropasKomisija