Paziņojumi

  • ES budžets 2021.–2027 gadam. Komisija apsveic provizorisko vienošanos par jaundibināmo Eiropas Aizsardzības fondu

    2019.gada 20.februāris.

    Informāciju sagatavoja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

    ES iestādes ir panākušas daļēju politisku vienošanos par Eiropas Aizsardzības fondu, šī vienošanās tagad ir oficiāli jāapstiprina Eiropas Parlamentā un Padomē, un tā veicinās

    inovatīvu un konkurētspējīgu aizsardzības rūpniecisko bāzi un palīdzēs nodrošināt ES stratēģisko autonomiju.

    Pasaulē, kurā aug nestabilitātes un pārrobežu draudi mūsu drošībai, neviena valsts viena pati nevar gūt panākumus. Tāpēc Ž. K. Junkera vadītā Komisija dara vairāk nekā jebkad agrāk, lai aizstāvētu un aizsargātu Eiropas iedzīvotājus. Eiropas Aizsardzības fonds, ko Komisija 2018. gada jūnijā ierosināja kā daļu no ES ilgtermiņa budžeta 2021.–2027. gadam, ir daļa no šīm iniciatīvām, kuru nolūks ir stiprināt ES spēju aizsargāt savus pilsoņus.

    Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens sacīja: “Šis ir nozīmīgs solis centienos īstenot Eiropas sadarbību aizsardzības jomā. Eiropas Aizsardzības fonds palīdzēs dalībvalstīm lietderīgāk tērēt nodokļu maksātāju naudu, veicinās spēcīgas un inovatīvas aizsardzības rūpniecības izveidi un palielinās ES patstāvību un tehnoloģisko līderību aizsardzības jomā.”

    Par iekšējo tirgu, rūpniecību, uzņēmējdarbību un MVU atbildīgā Komisijas locekle Elžbeta Beņkovska piemetināja: “Šis nolīgums ir vēl viens svarīgs elements ceļā uz to, lai Eiropa kļūtu par spēcīgāku drošības garantu saviem iedzīvotājiem. Fonds veicinās tehnoloģisko inovāciju un sadarbību Eiropas aizsardzības nozarē, lai Eiropa gūtu labumu no modernākajām sadarbspējīgām aizsardzības tehnoloģijām un iekārtām tādās jaunās jomās kā mākslīgais intelekts, šifrēta programmatūra, dronu

    tehnoloģija vai satelītsakari.”

    Ir panākta vienošanās par šādiem galvenajiem elementiem, kas vēl galīgā redakcijā oficiāli jāpieņem

    Eiropas Parlamentā un Padomē:

    fonds sniegs atbalstu visā rūpniecības izstrādes ciklā, sākot no izpētes un prototipu izstrādes līdz

    pat sertifikācijai;

    -

    - sadarbīgās pētniecības projektus fonds finansēs galvenokārt ar dotācijām;

    pēc izpētes un izstrādes posma, kurā finansējums ir iespējams līdz pat 100 % apmērā, ES budžets

    būs pieejams, lai papildinātu dalībvalstu ieguldījumus, līdzfinansējot prototipu izstrādes izmaksas

    (līdz 20 %) un tam sekojošās testēšanas, kvalifikācijas un sertifikācijas darbības (līdz 80 %);

    -

    fonds ar augstākām finansējuma likmēm stimulēs pārrobežu projektus, kuros piedalās aizsardzības

    jomas piegādes ķēdes MVU un uzņēmumi ar vidēju kapitālu;

    -

    atbalsttiesīgi projekti, kas saistīti ar pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO), varēs saņemt

    papildu līdzfinansējumu 10 % apmērā, tomēr šāda finansēšana nebūs automātiska;

    -

    projekti tiks veidoti saskaņā ar aizsardzības prioritātēm, par kurām dalībvalstis būs vienojušās

    kopīgās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, īpaši Spēju attīstības plāna (CDP) kontekstā,

    tomēr var ņemt vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, piemēram, NATO ietvaros;

    atbalsttiesīgi parasti būs vienīgi tādi sadarbīgās pētniecības projekti, kuros piedalās vismaz trīs

    atbalsttiesīgi subjekti no vismaz trīs dalībvalstīm vai asociētajām valstīm;

    -

    vismaz 4 %, bet ne vairāk kā 8 % budžeta tiks piešķirti kardinālai augsta riska inovācijai, kas

    veicinās Eiropas ilgtermiņa līderību tehnoloģijā un aizsardzības autonomiju;

    -

    tiesīgi saņemt finansējumu principā būs vienīgi subjekti, kas reģistrēti ES vai asociētajās valstīs un

    nav trešo valstu vai to tiesību subjektu kontrolē. ES reģistrēti trešo valstu uzņēmumu

    meitasuzņēmumi varēs izņēmuma kārtā pretendēt uz finansējumu, ja izpildīs noteiktus

    nosacījumus, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudētas ES un dalībvalstu drošības un aizsardzības

    intereses. Ārpus ES bāzēti subjekti finansējumu nesaņems, bet varēs piedalīties sadarbības

    projektos. Tādējādi ES nevienu neizslēdz no Eiropas Aizsardzības fonda, bet paredz tādus

    nosacījumus finansējuma saņemšanai, kas līdzinās nosacījumiem, ar kuriem ES uzņēmumi

    saskaras trešo valstu tirgos.

    Turpmāki pasākumi

    Provizoriskā politiskā vienošanās, kas panākta starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju tā sauktajās trīspusējās sarunās, tagad ir oficiāli jāapstiprina Eiropas Parlamentā un Padomē. Turpmākā Eiropas Aizsardzības fonda budžeta aspekti un daži saistītie horizontālie noteikumi ir atkarīgi no vispārējās vienošanās par nākamo ES ilgtermiņa budžetu, ko Komisija ierosināja 2018. gada maijā.

    Konteksts

    Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers savās politikas pamatnostādnēs 2014. gada jūnijā par prioritāti izvirzīja Eiropas iedzīvotāju drošības stiprināšanu. 2016. gada uzrunā par stāvokli Savienībā viņš paziņoja par Eiropas Aizsardzības fonda izveidi.

    Kopš tā laika Eiropas Komisija priekšsēdētāja Ž. K. Junkera vadībā un ar dalībvalstu atbalstu veic

    pasākumus, lai ES budžeta ietvaros īstenotu sadarbību aizsardzības jomā.

    Komisija ir sākusi darbu jau pašreizējā ES budžeta periodā, kas beigsies 2020. gadā. Pirmo reizi

    Eiropas vēsturē ES stimulē sadarbību Eiropas aizsardzības jomā, piešķirot finansējumu 590 miljonu eiro

    apmērā (90 miljoni eiro pētniecībai 2017.–2019. gadā un 500 miljoni eiro iekārtu un tehnoloģiju

    izstrādei 2019.–2020. gadā).

    Jau tiek īstenota sadarbība aizsardzības pētniecības jomā. Pirmie ES dotāciju nolīgumi saskaņā ar

    2017. gada budžetu ietvēra pētniecības projektu Ocean2020, kurā piedalās 42 partneri no 15 ES

    valstīm un ar kuru atbalsta jūras novērošanas misijas jūrā, un šajā nolūkā flotes operācijās

    paredzēts izmantot dronus un bezapkalpes zemūdenes. Tuvākajās nedēļās Komisija paziņos par

    nākamajiem sadarbīgās pētniecības projektiem aizsardzības jomā saskaņā ar 2018. gada budžetu

    un iepazīstinās ar darba programmu un pēdējo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saskaņā ar

    atlikušo budžeta daļu 2019. gadam.

    -

    Komisija ir oficiāli sākusi darbu ar dalībvalstīm, lai finansētu kopīgus rūpnieciskos projektus

    aizsardzības jomā. Ņemot vērā dalībvalstu viedokļus, tuvāko nedēļu laikā Komisija pieņems pirmo

    Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas (EDIDP) darba programmu, lai

    līdzfinansētu kopīgus rūpnieciskos projektus aizsardzības jomā ES 2019.–2020. gada budžeta

    ietvaros.

    -

    Pamatojoties uz šīm divām izmēģinājuma programmām un palielinot sākotnējo finansējumu, Komisija

    2018. gada jūnijā ierosināja nākamajā ES ilgtermiņa budžetā ietvert pilnvērtīgu Eiropas Aizsardzības

    fondu 13 miljardu eiro vērtībā, lai segtu gan pētniecības, gan spēju sadaļas.

    Eiropas Aizsardzības fonds papildinās citas ES programmas, ko ierosinājusi Komisija, proti, 6,5 miljardi

    eiro ir īpaši paredzēti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam ES stratēģiskās transporta

    infrastruktūras uzlabošanai, lai tā būtu piemērota militārās mobilitātes vajadzībām, un 100 miljardi eiro

    – jaunai pētniecības un inovācijas programmai “Apvārsnis Eiropa”.