Paziņojumi

  • 2018. gada rudens ekonomikas prognoze: stabila, bet mazāk dinamiska izaugsme lielas nenoteiktības apstākļos

    2018.gada 8.novembris.

    Informāciju sagatavoja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

    Tiek prognozēts, ka izaugsme eirozonā samazināsies no augstākā rādītāja pēdējos desmit gados, proti, 2,4 % 2017. gadā, līdz 2,1 % 2018. gadā un pēc tam samazināsies līdz 1,9 %

    2019. gadā un 1,7 % 2020. gadā. Tāda pati tendence ir sagaidāma arī ES-27, kur izaugsmes prognoze ir 2,2 % 2018. gadā, 2,0 % 2019. gadā un 1,9 % 2020. gadā.

    Pagājušā gada īpaši labvēlīgā globālā situācija palīdzēja sekmēt spēcīgu saimniecisko darbību un ieguldījumus ES un eirozonā. Neraugoties uz nenoteiktāku vidi, tiek prognozēts, ka, pateicoties spēcīgam vietējam patēriņam un ieguldījumiem, visās dalībvalstīs turpināsies izaugsme, tomēr tās temps būs lēnāks. Bez būtiskiem satricinājumiem Eiropai būtu jāspēj saglabāt ekonomisko izaugsmi, kas pārsniedz potenciālu, kā arī aktīvu darbvietu radīšanu un bezdarba samazināšanos. Tomēr šo pamatscenāriju ietekmē arvien vairāk savstarpēji saistītu negatīvas attīstības risku.

    Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: “Paredzams, ka visu ES dalībvalstu ekonomika šogad un nākamgad pieaugs, kas ļaus radīt vairāk darbvietu. Tomēr palielinās gan ārējā, gan iekšējā nenoteiktība un riski, kas sāk mazināt saimnieciskās darbības tempu. Mums jāsaglabā modrība un jādara vairāk, lai stiprinātu mūsu ekonomikas noturību. ES līmenī tas nozīmē pieņemt konkrētus lēmumus par mūsu ekonomiskās un monetārās savienības turpmāku stiprināšanu.

    Valstu līmenī ir pat vēl lielāka nepieciešamība izveidot fiskālās rezerves un samazināt parādu, vienlaikus nodrošinot, ka izaugsmes priekšrocības izmanto arī visneaizsargātākie sabiedrības locekļi.” Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī teica: “Eiropas ekonomika saglabā noturību, savukārt izaugsme pakāpeniski samazinās. Mēs prognozējam, ka šī tendence

    saglabāsies turpmākos divus gadus, jo bezdarba līmenis turpina samazināties līdz līmenim, kāds nav pieredzēts kopš krīzes sākuma. Sagaidāms, ka valsts parāds eirozonā turpinās samazināties un deficīts saglabāsies krietni zem 1 % no IKP. Arvien neskaidrākā starptautiskajā vidē politikas veidotājiem gan

    Briselē, gan dalībvalstu galvaspilsētās ir jānodrošina, ka eirozona ir pietiekami spēcīga, lai tiktu galā ar nākotnes situācijām.”

    Iekšzemes pieprasījums kā izaugsmes dzinējspēks

    Pieaugošā globālā nenoteiktība, spriedze starptautiskajā tirdzniecībā un naftas cenu pieaugums negatīvi ietekmēs izaugsmi Eiropā. Pēc gadiem ilgušās stabilās nodarbinātības izaugsmes šo negatīvo ietekmi varētu palielināt arī prognozes par darba tirgus uzlabojumu palēnināšanos un arvien lielākiem

    piedāvājuma ierobežojumiem dažās dalībvalstīs.

    Paredzams, ka izaugsmes virzītājspēki arvien lielākā mērā būs rodami valstu līmenī: privātajam patēriņam vajadzētu palielināties, pateicoties spēcīgākam algu pieaugumam un fiskālajiem pasākumiem dažās dalībvalstīs. Paredzams, ka finansēšanas nosacījumi un augsts jaudas izmantojuma

    līmenis arī turpmāk ļaus atbalstīt ieguldījumus. Sagaidāms, ka pirmo reizi kopš 2007. gada ieguldījumi

    visās dalībvalstīs 2019. gadā palielināsies.

    Ņemot vērā visus šos faktorus, iekšzemes kopproduktam (IKP) visās dalībvalstīs vajadzētu turpināt pieaugt, taču temps būs lēns un, šķiet, nedaudz gausāks, nekā paredzēts vasarā.

    Bezdarba līmenis turpina samazināties

    2018. gada pirmajā pusē darba tirgus apstākļi turpināja uzlaboties un nodarbinātības izaugsme saglabājās stabilā līmenī, neraugoties uz ekonomikas izaugsmes samazināšanos.

    Sagaidāms, ka darbvietu radīšanai arī turpmāk nāks par labu tas, ka turpināsies izaugsme un strukturālo reformu īstenošana dažās dalībvalstīs. Bezdarbam vajadzētu vēl vairāk samazināties, taču lēnākā tempā nekā iepriekš, jo nodarbinātības izaugsmi galu galā mazinās pieaugošais darbaspēka

    trūkums un lēnāka ekonomikas izaugsme.

    Sagaidāms, ka bezdarbs eirozonā saruks līdz 8,4 % šajā gadā un pēc tam līdz 7,9 % 2019. gadā un 7,5 % 2020. gadā. Tiek prognozēts, ka ES-27 bezdarba rādītājs šogad būs 7,4 %, savukārt 2019. gadā tas nokritīsies līdz 7 % un 2020. gadā līdz 6,6 %. Tas būtu zemākais bezdarba līmenis, kas reģistrēts

    kopš ikmēneša bezdarba līmeņa laikrindu ieviešanas sākuma 2000. gada janvārī.

    Inflācija, ko ietekmē naftas cenas

    Tiek prognozēts, ka nominālā inflācija prognožu periodā joprojām būs mērena. Paredzams, ka eirozonā inflācija 2018. un 2019. gadā sasniegs 1,8 %, bet 2020. gadā tā samazināsies līdz 1,6 %. Naftas cenu pieaugums šogad palielināja inflāciju, un paredzams, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī turpināsies spēcīga pozitīva bāzes ietekme. Lai gan pamatinflācija, kurā netiek ņemtas vērā enerģijas un neapstrādātas pārtikas cenas, šogad līdz šim ir bijusi samērā zema, ir sagaidāms, ka 2020. gadā tā

    atkal kļūs par galveno nominālās inflācijas virzītājspēku, ja apstākļos, kad darba tirgū aug

    pieprasījums, palielināsies algas.

    Publiskās finanses: parāda līmenis samazinās, un eirozonas kopējais valsts budžeta deficīts tagad ir mazāks par 1 %.

    Tiek prognozēts, ka, pateicoties mazākiem procentu izdevumiem, eirozonas vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret IKP šogad turpinās samazināties. Paredzams, ka nākamgad šis samazinājums tiks pārtraukts pirmo reizi kopš 2009. gada, jo fiskālā nostāja 2019. gadā būs nedaudz ekspansīva un 2020. gadā tā kļūs visumā neitrāla. Sagaidāms, ka eirozonas vispārējās valdības budžeta deficīts palielināsies no 0,6 % no IKP 2018. gadā līdz 0,8 % 2019. gadā un 2020. gadā

    samazināsies līdz 0,7 %. Sagaidāms, ka ES-27 vispārējās valdības budžeta deficīts palielināsies no

    0,6 % no IKP 2018. gadā līdz 0,8 % 2019. gadā un 2020. gadā samazināsies līdz 0,6 %. Kopumā šī

    tendence norāda uz ievērojamu uzlabojumu salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem, proti,

    2009. gadu, kad deficīta līmenis sasniedza augstāko līmeni — 6,2 % eirozonā un 6,6 % ES.

    Tiek prognozēts, ka parāda attiecība pret IKP eirozonā un gandrīz visās dalībvalstīs turpinās

    samazināties, ko sekmēs parādu samazinoši primārie pārpalikumi un pastāvīga izaugsme. Sagaidāms,

    ka eirozonas parāda attiecība pret IKP samazināsies no 86,9 % 2018. gadā līdz 84,9 % 2019. gadā un

    82,8 % 2020. gadā, kas būs kritums salīdzinājumā ar augstāko rādītāju — 94,2 % 2014. gadā .

    Sagaidāms, ka ES-27 vispārējās valdības parāda attiecība samazināsies no 80,6 % no IKP 2018. gadā

    līdz 78,6 % 2019. gadā un 76,7 % 2020. gadā.

    Daudzie savstarpēji saistītie riski un nenoteiktība nelabvēlīgi ietekmē perspektīvas

    Pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz prognozēm un daudzi savstarpēji saistīti negatīvas attīstības riski. Jebkura šāda riska īstenošanās varētu pastiprināt pārējos riskus un palielināt to ietekmi. ASV ekonomikas pārkaršana, ko veicina prociklisks fiskālais stimuls, varētu izraisīt procentu likmju straujāku pieaugumu, nekā paredzēts, kam būtu daudzas negatīvas sekas ārpus ASV, jo īpaši jaunietekmes tirgos, kas ir neaizsargāti pret kapitāla plūsmu izmaiņām un kuriem ir ASV dolāros atmaksājami parādi. Tas varētu saasināt spriedzi finanšu tirgos. No šīs situācijas varētu ciest arī ES, ņemot vērā tās ciešās tirdzniecības saiknes un banku riska darījumus.

    Sagaidāmā ASV tekošā konta deficīta palielināšanās varētu arī izraisīt turpmāku spriedzi tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu. Tas varētu palielināt haotiskas korekcijas risku Ķīnā, ņemot vērā uzņēmumu parāda līmeni un finansiālo nestabilitāti. Jebkāds spriedzes palielinājums tirdzniecības attiecībās kaitētu arī ES

    un ietekmētu uzticēšanos un ieguldījumus, ņemot vērā tās lielo iesaisti globālajās vērtības ķēdēs. ES iekšienē šaubas par publisko finanšu kvalitāti un stabilitāti dalībvalstīs, kurās ir augsts parādu līmenis, varētu ietekmēt iekšzemes banku nozari, radot bažas par finanšu stabilitāti un bremzējot

    saimniecisko darbību.

    Visbeidzot, joprojām pastāv arī riski, kas saistīti ar Brexit sarunu rezultātu.

    Attiecībā uz Apvienoto Karalisti – tīri tehnisks pieņēmums par 2019. un 2020. gadu Lai varētu veikt salīdzinājumu starp laikposmiem, prognozes aptver visas 28 dalībvalstis, tostarp

    Apvienoto Karalisti. Ņemot vērā notiekošās sarunas par noteikumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, mūsu prognozes ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības attiecībās starp ES-27 un Apvienoto Karalisti nekas nemainās. Šis pieņēmums attiecas vienīgi uz prognožu

    sagatavošanu un nekādā veidā neskar sarunas, kas norisinās 50. panta ietvaros.

    Konteksts

    Šīs prognozes balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un

    izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 2018. gada 22. oktobrī. Attiecībā uz visiem pārējiem ienākošajiem

    datiem, tostarp pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija

    pieejama līdz 22. oktobrim, to ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par politiku ir ticami

    publiskota un pietiekami konkretizēta, prognozē tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.

    Nākamā Eiropas Komisijas prognoze būs IKP un inflācijas aplēšu atjauninājums starpposma 2019. gada

    ziemas ekonomikas prognozē 2019. gada februārī.

    No šā gada Eiropas Komisija ir atsākusi ik gadu publicēt divas visaptverošas prognozes (pavasarī un

    rudenī) un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā), atmetot kopš 2012. gada praktizēto trīs

    visaptverošu prognožu sagatavošanu ziemā, pavasarī un rudenī. Starpposma prognozes ietver gada un

    ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm un

    eirozonu, kā arī ES kopumā. Līdz ar šo atgriešanos pie kādreizējā prognožu kalendāra Komisijas

    prognožu grafiks tiek saskaņots ar citu institūciju un organizāciju (piemēram, Eiropas Centrālās

    bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) grafikiem.

    Papildinformācija

    Dokumenta pilns teksts: 2018. gada rudens ekonomikas prognoze

    Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @ VDombrovskis

    Komisāra Pjēra Moskovisī Twitter konts: @ piermoscovici

    Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta Twitter konts: @ ecfin

    Kontakti presei:

    Christian SPAHR (+32 2 295 61 53)

    Enda MCNAMARA (+32 2 296 49 76)

    Annikky LAMP (+32 2 295 61 51)

    Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā

    Preses nodaļa

    Tālruņi: 28665579; 67085421

    kaspars.kreics@ec.europa.eu

    kristine.liepina@ec.europa.eu

    http://twitter.com/EiropasKomisija

    http://facebook.com/EiropasKomisija

    http://instagram.com/eiropaskomisija