Apskati

  • Vai parlaments var novērst bezvienošanās "Breksitu"?

    11.01.2019. Tie Lielbritānijas parlamenta deputāti, kas vēlas izvairīties no bezvienošanās "Breksita", saskārušies ar milzu problēmu - viņiem ne tikai jāapliecina, ka parlamenta apakšnamā ir vairākums, kas iestājas pret aiziešanu no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, bet arī tas, ka pastāv vairākums, kas dod priekšroku kādai no iespējamajām alternatīvām.

    Tas ir tāpēc, ka izstāšanās no ES, ar vienošanos vai bez tās, šobrīd ir automātiski paredzēts iznākums. Ja parlaments noraidīs premjerministres Terēzas Mejas panākto "Breksita" vienošanos, Lielbritānija, ja nekas nemainīsies, no ES aizies bez vienošanās, jo izstāšanās no bloka jau ir ierakstīta Apvienotās Karalistes likumos. Likums par izstāšanos no ES paredz, ka tam jānotiek 29.martā. Šīs normas formulējums gan ļauj valdībai samērā vienkārši un ātri šo datumu mainīt, lūdzot parlamentu izdarīt likumā attiecīgus grozījumus, nevis iesniedzot tam pilnīgi jaunu likumprojektu, kas pieprasītu šajā jautājumā noturēt debates. Šī vienkāršotā procedūra pieprasa vienīgi atbildīgajam ministram šīs izmaiņas ierosināt un parlamenta vairākumam tās atbalstīt.

    Taču daudz nopietnākus šķēršļus rada ES tiesību normas. Lisabonas līguma 50.pants, kas regulē kādas dalībvalsts izstāšanos no bloka, paredz divus gadus ilgu sarunu periodu, kuram noslēdzoties, ES "līgumi pārtrauc darboties uz attiecīgo valsti", izņemot vienīgi gadījumu, ja 50.panta iedarbināšana tiek atsaukta. Tādējādi visacīmredzamākā iespēja apturēt bezvienošanās "Breksitu" vai jebkura cita veida aiziešanu no ES ir atsaukt 50.panta iedarbināšanu. Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Lielbritānija to var darīt vienpusējā kārtā, neprasot pārējo 27 dalībvalstu piekrišanu, tādējādi saglabājot savu dalību ES uz pašreizējiem noteikumiem, tostarp arī savas līdzšinējās izņēmuma tiesības un atlaides uz iemaksām bloka budžetā.

    Tomēr ir mazticami, ka parlaments varētu nobalsot par 50.panta iedarbināšanas atsaukšanu bez vēl viena referenduma vai vismaz ārkārtas vēlēšanām, kurās sabiedrība nepārprotami paustu vēlmi palikt ES sastāvā. Valdība kategoriski noraidījusi atkārtota referenduma rīkošanu, un jebkurā gadījumā nav arī vairs laika, lai to sarīkotu līdz marta beigām.

    Tādējādi vienīgais veids, kā īstermiņā izvairīties no bezvienošanās "Breksita" ir novilcināt laiku, pagarinot 50.pantā paredzēto izstāšanās sarunu periodu. Taču atšķirībā no pilnīgas 50.panta iedarbināšanas atsaukšanas, tam nepieciešama arī visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana. Šādā gadījumā Londonai, domājams, nāktos pārējās dalībvalstis pārliecināt, ka Lielbritānijas politikā notikušas kādas būtiskas pārmaiņas, piemēram, gaidāmas ārkārtas vēlēšanas vai atkārtotais referendums.

    Turklāt ES pastāv cits tās rīcību ierobežojošs apstāklis - maijā gaidāmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, un jaunais EP sasaukums, jau bez Lielbritānijas, ja "Breksits" būs noticis, uz pirmo sēdi pulcēsies jūlijā. Vienīgā iespēja uz neilgu laiku pagarināt izstāšanās procedūru būtu tad, ja deputāti atbalstītu Mejas panākto vienošanos un būtu nepieciešams vienīgi nedaudz laika, lai noslīpētu dokumenta pēdējās detaļas. Taču gadījumā, ja 50.panta darbības periods tiks pagarināts bez vienošanās apstiprināšanas parlamentā, bevienošanās "Breksits" joprojām būs automātiskais iznākums, pagarinājuma laikam beidzoties.

    Tādējādi faktiski vienīgais, ko deputāti šobrīd var darīt, ir grozījumu apstiprināšana dažādos ar "Breksitu" saistītajos normatīvajos aktos. Ar 303 balsīm, pret balsojot 296 deputātiem, otrdienas vakarā tika apstiprināti grozījumi budžetā, kas ierobežo finansējuma piešķiršanu sagatavošanās darbiem bezvienošanās "Breksita" gadījumam, ja tam nav saņemta parlamenta piekrišana. Šie grozījumi, kam drīzumā, domājams, sekos arī citi, "apgrūtina valdības iedreifēšanu bezvienošanās "Breksitā", parlamentam nespējot to vadīt," ir pārliecināta deputāte Iveta Kūpere, kas pārstāv opozīcijā esošos leiboristus.

    Savukārt trešdien, valdība cieta sakāvi vēl vienā balsojumā par "Breksita" procedūru, daļai dumpīgo toriju deputātu pieslejoties leiboristiem. Šie grozījumi nosaka, ka Mejas panāktās vienošanās noraidīšanas gadījumā, valdībai jau trīs dienu laikā likumdevējiem jāiesniedz tālākās rīcības plāns. Tas liecina, ka apakšnamā izveidojusies starppartiju koalīcija un deputāti, kas iebilst pret bezvienošanās "Breksitu", sākuši demonstrēt savu spēku. Komentētāji norāda, ka tuvāko mēnešu laikā parlamentā būs vērojams "grozījumu partizānu karš".

    Sagaidāms, ka nākamais šīs koalīcijas mērķis būs tirdzniecības likums, kas nepieciešams, lai bezvienošanās "Breksita" gadījumā Lielbritānija saglabātu iespējas ar pārējo pasauli tirgoties saskaņā ar līdzšinējiem noteikumiem. Tikmēr "Breksita" komitejas priekšsēdētājs Hilarijs Bens pašrocīgi iesniedzis grozījumus valdības likumprojektā par pašu izstāšanās vienošanos. Šie grozījumi vispār noraida bezvienošanās "Breksita" iespēju.

    Visas šīs parlamentārās manevrēšanas mērķis ir demonstrēt, ka apakšnamā pastāv nepārprotams vairākums, kas iebilst pret aiziešanu no ES bez vienošanās. Tomēr neviens no šiem grozījumiem pats par sevi nevar apturēt 50.panta pulksteņa tikšķēšanu, līdz marta beigās tas apstāsies pats. Tāpēc arvien lielāks deputātu skaits atbalsts ideju rīkot "indikatīvu balsojumu" sēriju par dažādiem iespējamajiem procesa iznākumiem, lai šādā ceļā atrastu tādu alternatīvu bezvienošanās "Breksitam", kas baudītu pārliecinošu atbalstu. Šie deputāti ir pārliecināti, ka valdība nevarēs ignorēt politisko spiedienu, ja parlaments būs nepārprotami paudis savu gribu. Taču politiskais spiediens nav tas pats, kas tiesiskā realitāte.

    Trīs ministri ir brīdinājuši, ka atstās savus amatus, ja valdība īstenos bezvienošanās "Breksita" stratēģiju, un tiek uzskatīts, ka vairāki citi klusībā lolo tādu pašu viedokli. Daži otrā plāna deputāti jau paziņojuši, ka šādā gadījumā vispār pametīs Konservatīvo partiju. Tiek ziņots, ka nodarbinātības un pensiju ministre Embera Rada otrdienas kabineta sēdē esot brīdinājusi par bargu vēstures spriedumu valdībai, ja tā piekritīs bezvienošanās "Breksitam".

    Taču gadījumā, ja Meja, neskatoties ne uz ko, izlems nenovirzīties no kursa, vienīgais veids, kā parlamentārieši pēdējā brīdī varēs apturēt bezvienošanās "Breksitu", paliks valdības gāšana.

    (Avots: BBC.)

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.