Apskati

  • Kā briti balsotu EP vēlēšanās

    01.03.2019. Kamēr nebeidzami turpinās "Breksita" sāga, pie apvāršņa parādījies nevienu neiepriecinošs scenārijs - gadījumā, ja Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) tiek atlikta uz ilgāku laiku, britiem var nākties piedalīties maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

    Nedz vienai, nedz otrai pusei šāda iespēja nebūtu vēlama. Apvienotajai Karalistei, gadījumā, ja tā atteiktos šīs vēlēšanas rīkot, nāktos rēķināties ar iespējamo prāvošanos ES Tiesā. Tajā pašā laikā, britiem uz piecu gadu termiņu ievēlot savus EP deputātus, kamēr viņu valsts bloku drīzākajā laikā pamet, Brisele sadurtos ar veselu gūzmu problemātisku juridisku jautājumu.

    Šobrīd atliek vienīgi minēt, vai maija beigās Lielbritānija joprojām būs ES dalībvalsts, taču, īpaši pēdējo dienu notikumu gaismā, šādu iespēju vairs nevar izslēgt. Taču vēl lielāks jautājums ir, kā britu vēlētāji uz to reaģētu. Vai viņi tajā vainos ES un ievēlēs dažus desmitus "Breksita" stingrā līnijas piekritēju? Vai, iespējams, savas pozīcijas spēs nostiprināt proeiropeiski noskaņotie liberāldemokrāti? Kā tas ietekmēs kopējo spēku samēru EP?

    Saskaņā ar vēlēšanu analīzes vietnes "Number Cruncher Politics" janvārī veikto aptauju, kuras laikā tika intervēti 1030 vēlētāji, gadījumā, ja briti piedalītos EP vēlēšanās, savas pozīcijas nostiprinātu premjerministres Terēzas Mejas pārstāvētie konservatīvie un opozīcijā esošie Džeremija Korbina vadītie leiboristi, kuru starpā norisinātos ļoti sīva cīņa. Leiboristi šobrīd varētu cerēt uz 37% balsu, kamēr par torijiem grasās balsot 36% no vēlētājiem, kas, domājams, piedalītos vēlēšanās. Tādējādi abu partiju atbalstītāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējām EP vēlēšanām 2014.gadā šobrīd pieaudzis par 12 procentpunktiem.

    Tikmēr eiroskeptiskā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) piedzīvotu krasu atbalsta kritumu un tai vairs neizdotos atkārtot 2014.gadā notikušo politisko zemestrīci, kad pirmo reizi kopš 1910.gada valsts mēroga vēlēšanās visvairāk balsu neieguva viena no abām lielākajām partijām, tās apsteidzot eiroskeptiķiem. Šobrīd UKIP atbalstītāju skaits ir nokrities no 27 līdz desmit procentiem. Tomēr, neskatoties uz to, UKIP izcīnītu trešo lielāko pārstāvniecību EP starp britu partijām.

    Tajā pašā laikā nekas neliecina, ka savas pozīcijas būtu cerības nostiprināt liberāldemokrātiem. Par Vinsa Keibla vadīto partiju gatavi balsot tikai astoņi procenti aptaujāto, tas ir, tikai par procentpunktu vairāk nekā 2014.gadā, kad liberāldemokrāti cieta katastrofālu sakāvi un tikai par mata tiesu paglābās no visu savu vietu zaudēšanas EP.

    Savukārt "zaļo" atbalstītāju skaits salīdzinājumā ar 2014.gadu samazinājies par trim procentpunktiem, noslīdot līdz piecu procentu atzīmei. Citas mazākās partijas kopā var cerēt uz pieciem procentiem balsu, kas arī ir par trim procentpunktiem mazāk nekā pagājušajās EP vēlēšanās.

    Lielbritānijā EP vēlēšanas notiek, izmantojot reģionālo partiju sarakstu sistēmu, un tāpēc deputātu vietas tiek sadalītas mazāk proporcionāli nekā vairumā citu ES dalībvalstu. Tomēr, pamatojoties uz "Number Cruncher Politics" aptaujas datiem, var lēst, ka Leiboristu partija un Konservatīvo partija uz UKIP rēķina katra papildus iegūtu pa astoņām līdz desmit deputātu vietām. Vienlaikus apdraudētas ir arī britu "zaļo" pašreizējās vietas EP.

    Lielbritānijas piedalīšanās vēlēšanās, protams, ietekmēs kopējo spēku samēru EP. Leiboristu izcīnītās vietas stiprinātu sociālistu frakciju, bet toriji vairotu Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcijas ietekmi. Tikmēr pašreizējā EP lielākā frakcija - Eiropas Tautas partija (EPP), kas apvieno centriski labējās partijas, - neiegūtu neko, jo britu konservatīvie vēl 2006.gadā pameta savu ideoloģisko līdzinieku rindas.

    Tomēr pret "Number Cruncher Politics" aptauju jāizturas ar piesardzību. Tā, protams, sniedz ieskatu pašreizējos noskaņojumos, taču līdz EP vēlēšanām atlikuši vēl vairāki mēneši, un šajā laikā daudz kas var mainīties. Patiesībā jau kopš aptaujas veikšanas daudz kas ir noticis. Lielbritānijas parlamentā 11 leiboristu un toriju deputāti februārī pameta savas partijas un izveidoja jaunu neatkarīgo frakciju. Jau tagad aptaujas liecina, ka gadījumā, ja jaunā frakcija pārtaptu partijā, Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās par to būtu gatavi balsot seši līdz 18% vēlētāju.

    Tomēr vērā ņemami arī citi faktori. Pirmkārt, gadījumā, ja EP vēlēšanas Apvienotajā Karalistē tiktu rīkotas, to fonu veidotu lēmums par "Breksita" atlikšanu, kas, domājams, pilnībā izmanītu Lielbritānijas politisko ainavu. Otrkārt, vēlētāju aktivitāte, domājams, arī būtu zema. Līdzīgi vairumam citu ES dalībvalstu, kurās balsošana nav obligāta, vēlētāji pret EP vēlēšanām izturas ar mazu entuziasmu. Tikai 43% respondentu "Number Cruncher Politics" aptaujā izteicās, ka noteikti dotos pie balsošanas urnām. Turklāt EP vēlēšanās drīzāk piedalītos tie, kas 2016.gada referendumā balsoja par palikšanu ES, nekā tiek, kas atbalstīja "Breksitu". Patiesā vēlētāju aktivitāte, domājams, būs vēl zemāka, jo aptaujās respondenti tiecas pārvērtēt savu apņēmību balsot.

    Vēl viens nezināmais ir partijas, kuras izlems startēt EP vēlēšanās. Ja tajās izlems piedalīties lielāks skaits sīkpartiju, varētu pieaugt to balsu skaits, kuras tiks atdotas par partijām, kas balsu skaitīšanas rezultātu tabulā parasti tiek apzīmētas ar "pārējās".

    Tomēr šobrīd aptaujas skaitļi varētu liecināt vismaz par vienu lietu. Ja Lielbritānija maijā piedalītos EP vēlēšanās, iznākums varētu nebūt tik destabilizējošs, kā daudzi bažījas. Vēlēšanu rezultāts Lielbritānijā, domājams, nemainīs spēku samēru EP un to dramatiski nenosvērs vienā vai otrā virzienā. Patiesībā vēlēšanu rezultātam nebūs lielas nozīmes. Tas, kā lēmums par "Breksita" atlikšanu mainīs politiku Lielbritānijā un pārējā ES, protams, būs cits stāsts.

    (Avots: "Politico".)

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.