Ziņas

  • Sabiedriski aktīvi cilvēki aicina jauniešus vēlēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās

    Rīga, 5.nov., LETA. Šodien Eiropas vēlēšanu platformas jeb iniciatīvas "Šoreiz es balsošu" atklāšanā sabiedriski aktīvi cilvēki aicināja jauniešus piedalīties nākamgad maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

    Dziedātājs Ralfs Eilands atklāšanas pasākumā norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir kā "lielais labais krusttēvs", kurš var palīdzēt nozīmīgos brīžos. Eilands sacīja, ka jauniešiem ir jāiet vēlēt, jo viņi tieši uz savas ādas izbauda labumus, ko sniedz ES.

    Vienlaikus Eiropas Jauniešu parlamenta un Jauniešu Saeimas dalībniece, tiesību zinātņu studente Natālija Knipše norādīja, ka jaunieši ir Latvijas nākotne, un tieši jauniešiem būs visilgāk jādzīvo ar patlaban pieņemtajiem lēmumiem. "Cilvēka darbība vai bezdarbība ietekmēs nākotni," viņa uzsvēra.

    Raidījuma "Nekā Personīga" korespondents Deivids Legzdiņš piekrita, ka piedalīšanās vēlēšanās ir nozīmīga, jo cilvēki nevar "sēdēt un ticēt, ka mums tecēs piena upes no ES". Cilvēkiem ir jābūt gataviem nākt ar saviem priekšlikumiem un idejām, piebilda Legzdiņš.

    Arī Latvijas iedzīvotājiem ir ieejama platforma "www.soreizesbalsosu.eu", kurā reģistrējušies un aktīvi iesaistījušies ap 76 300 eiropiešu no visām ES valstīm. Visvairāk platformā šobrīd iesaistījušies Vācijas, Itālijas, Spānijas, Francijas un Rumānijas iedzīvotāji.

    "Ceram, ka arī Latvijas iedzīvotājos nostiprināsies apziņa, ka mums Eiropa pieder tikpat ļoti, cik ikvienam citam eiropietim, un tie kļūs par aktīviem Eiropas vēlēšanu vēstnešiem. Tas ļaus iegūt jaunas un padziļinātas zināšanas, jaunu pieredzi, tajā skaitā vēlēšanu pieredzi, kā arī stiprināt izpratni un piederības sajūtu ES," pauda EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

    Nākamgad noslēgsies šī EP sasaukuma piecu gadu pilnvaru termiņš. Pašlaik EP strādā astoņi deputāti no Latvijas. Lai arī pēc "Brexit" EP pašreizējo 751 vietā strādās 705 deputātu, no Latvijas arī turpmāk EP strādās astoņi deputāti. Viņi visi pārstāvēs Latvijas iedzīvotāju intereses Eiropas likumdošanas procesā, norādīja birojā.

    EP un ES Padome, kuras darbu pašlaik vada Austrija, kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās. Šie likumi pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem, skaidroja birojā. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgā Eiropas likumu iniciatore, EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.