Intervijas

  • EK viceprezidents: Jaunajā EP sasaukumā būs svarīgi nodrošināt pietiekami spēcīgu proeiropeisko spēku pārstāvniecību

    10.10.2018. Svarīgi, lai nākamais Eiropas Parlaments (EP) būtu rīcībspējīgs, ar pietiekami spēcīgu proeiropeisko spēku pārstāvniecību un spētu panākt vienošanos Eiropai svarīgos jautājumos, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis. Viņš skaidroja, ka ekonomiskās izaugsmes augļi, ko sajustu visi Eiropas iedzīvotāji, būtu atbilde pašreiz vērojamajam populisma vilnim. Dombrovskis arī apliecināja, ka "Brexit" pašlaik nav kļuvis par būtisku Eiropas Savienības (ES) ekonomisko izaugsmi kavējošo faktoru, tikmēr Latvijas ekonomikas izaugsmi kavē problēmas banku sektorā un tranzīta jomā.

    Kādi ir jūsu plāni pēc šī EK sasaukuma beigām?

    Pašreiz vēl ir nedaudz pāragri runāt par kaut kādiem konkrētiem plāniem, jo šim sasaukumam vēl ir jāstrādā vairāk nekā gadu, tādēļ vēl ir laiks šos jautājumus lemt.

    Tātad nav arī domu par to, vai plānojat kandidēt uz EK prezidenta amatu?

    Konkrētu noformulētu plānu nav, un vēl ir nedaudz laika šos plānus formulēt.

    Ko varat teikt par pārējiem kandidātiem uz EK prezidenta amatu, piemēram, Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas priekšsēdētāju Manfrēdu Vēberu un EK viceprezidentu enerģētikas jautājumos Marošu Šefčoviču?

    Pašreiz Eiropas politiskās partijas izvirza savus kandidātus. Vēbera kungu es pazīstu jau daudzus gadus, un viņš bija arī EP deputāts 2004.-2009.gada sasaukumā, kad kopā strādājām. Viņš ir labs un zinošs kolēģis, kas aktīvi iestājas par Eiropai svarīgiem jautājumiem un ir konstruktīvs un sadarbībai atvērts. Tas ir svarīgi, jo ļoti bieži ir jāsabalansē dažādas intereses. Tajā pašā laikā notiek diskusijas par "spitzenkandidat" procesu. Ir Eiropas politiskās partijas, kas šo procesu apšauba, piemēram, no liberāļu politiskās grupas, un arī Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izteicies šajā jautājumā. Līdz ar to pašreiz situācija ir tāda, ka vienlaicīgi notiek gan kandidātu izvirzīšana, gan diskusija par pašu procesu.

    Cik nozīmīgas ES nākotnei ir gaidāmās Eiropas vēlēšanas?

    Nākamās EP vēlēšanas ir tās, kurās Lielbritānijas deputātu kandidāti vairs nestartēs, tādēļ nākamais EP sastāvs būs bez šīs valsts deputātiem. Svarīgi, lai būtu rīcībspējīgs parlaments, kas spētu panākt vienošanos Eiropai svarīgos jautājumos. Ir zināmas bažas gan par populisma vilni, gan arī par dažāda veida eiroskeptiskiem un dažādiem radikāliem spēkiem, tādēļ būs svarīgi nodrošināt pietiekami spēcīgu proeiropeisko spēku pārstāvniecību. No otras puses šiem spēkiem būs jāspēj savā starpā sadarboties. ETP strādājam, lai mēs arī nākamajā sasaukumā būtu vadošais spēks Eiropā.

    Kādus veicamos darbus jums personīgi šķiet būtiski pabeigt vēl līdz esošā EK mandāta beigām?

    Pašreiz EK ir iegājusi tādā darba režīmā, ka mazāk tiek prezentētas jaunas likumdošanas iniciatīvas, bet tiek strādāts pie tā, lai pabeigtu darbu pie jau esošajām iniciatīvām. Savā jomā es varētu uzsvērt pietiekami daudz jautājumu, kuros jāpabeidz darbs. Tas ir saistīts gan ar Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu jeb ar eirozonas tālāko attīstību, gan ar Eiropas līmeņa krīzes pārvarēšanas instrumentiem, gan arī ar strukturālo reformu atbalstu dalībvalstīs.

    Otra jautājumu daļa ir saistīta ar banku savienības pabeigšanu, proti, starptautiski pieņemto standartu banku regulējuma jomā ieviešana ES normatīvajā bāzē. Tāpat kapitāla tirgus savienības pabeigšana jeb ar kapitāla tirgus savienību saistītie normatīvie akti. Šis ir svarīgs virziens, lai Eiropā esošos uzkrājumus novirzītu produktīvām investīcijām un lai dažādotu Eiropas ekonomikas un uzņēmumu finansēšanas avotus. Tas nepieciešams, lai būtu mazāka atkarība no banku finansējuma, tādējādi lielāks īpatsvars būtu arī kapitāla tirgus finansējumā.

    Vēlētos uzsvērt arī jautājumus, kas saistīti ar zaļajām jeb ilgtspējīgām finansēm, proti, kā panākt, lai arī privātais finanšu sektors atbalsta zaļos ilgtspējīgos projektus. Būs jāturpina darbs pie "Brexit" sarunām un pie nepieciešamajiem regulējumiem arī finanšu sektorā saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Būs jāturpina arī darbs pie makrofinansiālās palīdzības sniegšanas Ukrainai, kur nesen parakstījām līgumu viena miljarda eiro apmērā. Šeit pamatā pie nosacījumu izpildes šobrīd ir jāstrādā Ukrainai. Svarīgi, lai ES turpinātu atbalstīt Ukrainu. Darāmā ir daudz.

    Kādu lomu šobrīd ES ieņem kopējā pasaules ekonomikā?

    ES pēc tirgus apmēra joprojām ir pasaules otrā lielākā ekonomika. Domāju, ka šobrīd ES ir stabilizējoša loma, ņemot vērā tendences, kas ir ASV, - atgriešanās pie protekcionisma vai pat izolacionisma, starptautisko institūciju lomas apšaubīšana. Ir svarīgi, lai Eiropa iestātos par multilaterālu pieeju starptautisko problēmu risināšanā un arī starptautisko organizāciju lomu saglabāšanu. Tas pašreiz īpaši attiecas uz Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), kur arī EK ir nākusi klajā ar idejām un risinājumiem, kādā veidā varētu veikt PTO reformu, atbildot uz tām problēmām, kas ir indicētas. Tomēr ir svarīgi, lai dažāda veida domstarpības tiktu risinātas starptautiskajos noteikumos paredzētajā veidā.

    Eiropas ekonomika attīstās pietiekami sekmīgi. Prognoze par ekonomikas izaugsmi gan šogad, gan nākamgad ir 2%-2,1% apmērā. Visās 28 ES valstīs šobrīd ir izaugsme. Nodarbinātības līmenis ir vēsturiski augstākajā līmenī un bezdarbs strauji mazinās, tāpat kā mazinās arī budžeta deficīts un valsts parāda līmenis. Kopumā ekonomiskās attīstības tendences ir pozitīvas. Pašreiz ir svarīgi strādāt pie ienākumu nevienlīdzības samazināšanas, kas ļautu ekonomiskās izaugsmes augļus sajust visiem Eiropas iedzīvotājiem. Tā kaut kādā mērā būtu arī atbilde šobrīd novērojamajam populisma vilnim.

    "Brexit" jau ir atstājis ietekmi uz ES nākamo daudzgadu budžetu. Kādu ietekmi uz ekonomiku var atstāt Lielbritānijas aiziešana no ES bez vienošanās?

    Tas noteikti nav pamatscenārijs, un no ES puses strādājam pie tā, lai vienošanos panāktu. Pašreiz ir runa par vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem. Tālāk jau ir jāstrādā pie nākotnes sadarbības modeļa. Šo risinājumu noteikti ir iespējams atrast, un no ES puses ir bijuši vairāki piedāvājumi, kā atrisināt tos jautājumus, kas pašreiz ir problemātiski, piemēram, sadarbību muitas jomā. Sarunas notiek, tās ir sarežģītas, bet no EK puses uzstādījums ir panākt vienošanos, un domāju, ka tas ir reāli. Tas būtu jāizdara tuvākā mēneša vai divu laikā.

    Pagaidām redzam, ka uz 27 valstu ekonomiku ietekme ir samērā ierobežota, proti, tas nav kļuvis par būtisku ekonomisko izaugsmi kavējošo faktoru, jo izaugsmes rādītāji ir pietiekami stabili. Savukārt Lielbritānijā ietekme ir jūtama, redzamas negatīvas sekas un ekonomikas attīstība ir piebremzējusies. "Brexit" vēl nav noticis, bet Lielbritānija jau tagad ir starp lēnāk augošajām ekonomikām. ES ir divas valstis, kurās ir lēnāk augošā ekonomika ES, - Lielbritānija un Itālija.

    Kādi ir ES sadarbības plāni ar Ķīnu?

    Sadarbība ar Ķīnu notiek dažādās jomās, un Ķīna kļūst par arvien nozīmīgāku spēlētāju. Ja skatāmies uz atsevišķām valstīm, tad tā ir pasaules otrā lielākā ekonomika, tādēļ ir svarīgi, lai sadarbība notiktu. Septembra beigās viesojos Ķīnā, kur tikos ar virkni Ķīnas amatpersonu, tajā skaitā Ķīnas finanšu ministru. Pārrunājām sadarbību ekonomikas jomā, tostarp Ķīnas tirgus atvēršanu Eiropas investoriem. Šajā virzienā arī ir pietiekami pozitīvi paziņojumi no Ķīnas valdības puses. Svarīgi pašreiz būs redzēt to, kā notiek šo apņemšanos praktiskā īstenošana.

    Vai un kā tirdzniecības saspīlējums starp Ķīnu un ASV var nākt par labu vai par sliktu ES ekonomikai?

    Eiropa vēlas saglabāt noteikumos balstītu starptautiskās sadarbības sistēmu un saglabāt starptautisko organizāciju lomu, šajā gadījumā PTO. Ja ir tirdzniecības domstarpības, un tādas ir, arī starp ES un Ķīnu, tad tās jārisina PTO, nevis ar vienpusējiem lēmumiem, kā to pašreiz dara ASV.

    Kas attiecas uz ietekmi uz Eiropas ekonomiku - labā ziņa ir tā, ka pašreiz ir izdevies apturēt turpmāku tirdzniecības konflikta eskalāciju starp ES un ASV. Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un EK prezidenta Žana Kloda Junkera tikšanās tika paziņots, ka ASV aptur tālāku tarifu paaugstināšanu. Tāpat ir izveidota sarunu grupa, kas runā par tālāko sadarbību tirdzniecības jomā, ierobežotākā veidā, nekā tas tika diskutēts ar bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrāciju, kad notika sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP). Pašreiz pamatā ir runa par tirdzniecību preču jomā, līdz ar to tirdzniecības konflikta ietekme uz ES ekonomiku ir netiešāka, bet mēs to redzam kā riska faktoru gan globālajai ekonomikas attīstībai, gan ES ekonomiskajai attīstībai. Pašreiz tas ne tik daudz ietekmē izaugsmes rādītājus, bet ietekmē konfidences rādītājus jeb to, cik liela ir uzņēmumu konfidence attiecībā uz nākotni. Tas savukārt ietekmē investīciju lēmumus, kas tālāk var radīt papildu problēmas ekonomikai.

    Kādas reformas ES ekonomikas un finanšu jomā ir nepieciešamas un kādēļ?

    Pirmais jautājums, pie kā pašreiz strādājam, ir tā saucamās Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšana jeb jautājumi, kas saistīti ar eirozonas attīstību. Uzskatām, ka jānostiprina ES līmeņa krīzes pārvarēšanas mehānismi, tāpēc mums ir priekšlikumi, kādā veidā stiprināt Eiropas stabilitātes mehānismu. Piedāvājam Eiropas Investīciju stabilizācijas shēmu jeb atbalsta mehānismu "eirozonas un valūtas kursa 2" mehānisma valstīm, proti, tām valstīm, kas pievienojušās "valūtas kursa mehānismam 2". Tas ir ar domu atbalstīt publiskās investīcijas ekonomikas problēmu gadījumā, jo zinām, ka daudzos gadījumos tieši investīcijas tiek samazinātas pirmās laikā, kad budžetā ir problēmas. Savukārt tas tālāk ietekmē ekonomikas attīstību un ekonomikas atkopšanos.

    Otrs svarīgais virziens ir atbalsts strukturālajām reformām, lai nostiprinātu valstu konkurētspēju. Tādēļ arī EK piedāvā jaunu strukturālo reformu atbalsta programmu nākamajā daudzgadu budžetā. Vēl jāpabeidz jautājumi, kas saistīti ar banku savienību, proti, ieviešot starptautiskos standartus. Tāpat jāstrādā pie atbalsta nodrošināšanas gadījumā, ja ir problēmas ar sistēmiski nozīmīgām bankām, un jāturpina arī darbs pie Eiropas noguldījumu garantiju shēmas izveides. Strādājam arī pie tā, kā veicināt, ka kapitāla tirgi aktīvāk finansē ES ekonomiku un ES uzņēmumus.

    Līdz gada beigām EK nāks klajā ar iniciatīvām, kā stiprināt eiro ietekmi starptautiskajā mērogā. Vai varat ieskicēt aptuvenos risinājumus?

    Pašreiz mums nav konkrētu likumdošanas priekšlikumu, bet šis jautājums ir dienaskārtībā. Līdz gada beigām EK sagatavos komunikāciju, kas varētu būt darāms eiro starptautiskās lomas stiprināšanā, domājot gan par eiro izmantošanu starptautiskajos maksājumos, gan izmantošanu starptautiskajos tirdzniecības norēķinos, gan eiro kā rezervju valūtu. Eiro pašreiz ir otrā nozīmīgākā rezervju valūta aiz ASV dolāra, bet tajā pašā laikā eiro starptautiskā loma nav tik liela, kāda tā varētu būt. Nereti pat Eiropas uzņēmumi savos starptautiskajos norēķinos atsevišķās jomās izmanto ASV dolārus, kas zināmā mērā ir absurda situācija.

    Nedaudz norimušas runas par ierosinājumiem izveidot speciālu eirozonas budžetu un eirozonas finanšu ministra amatu. Vai saskatāt tam nepieciešamību? Kas tādā gadījumā mainītos?

    EK nav piedāvājusi kādu jaunu eirozonas budžetu. Tas, ko mēs uzsveram, ka ir jautājumi, kas ir svarīgi eirozonai, - gan investīciju stabilizācijas funkcija, gan piedāvājam izveidot jaunu atbalsta instrumentu tām valstīm, kas strādā pie pievienošanās eiro. Tomēr šos visus jautājumus piedāvājam risināt ES budžeta ietvaros, neveidojot atsevišķu eirozonas budžetu. Attiecībā uz finanšu ministra amatu mēs to bijām indicējuši kā vidēja termiņa priekšlikumu, kas paredzēts diskusijām. Nekādas īpašas virzības pašreiz šajā jautājumā nav.

    Vai eirozonas budžeta ieviešanas gadījumā neveidotos šķelšanās kaut kādā veidā "apdalot" ne-eirozonas valstis?

    Tas tad nopietni būtu jāvērtē. No EK puses mēs to vienkārši pašreiz nepiedāvājam, jo uzskatām, ka ir jautājumi, kas ir jārisina, bet tos var risināt ES budžeta ietvaros.

    Grieķija ir sekmīgi pabeigusi trešo aizdevuma programmu, kuras laikā veikusi apjomīgas reformas ar mērķi uzlabot valsts pārvaldes un ekonomikas darbību. Kādi ir tālākie soļi, kas tiek sagaidīti no Grieķijas, un kādi soļi tiks sperti no EK?

    Grieķija augustā sekmīgi pabeidza starptautiskā aizdevuma programmu un pašreiz atgriežas pie tirgus finansējuma. Programmas laikā Grieķija visus trīs gadus pārsniedza savus fiskālos mērķus, tādēļ tās budžetā šobrīd ir pārpalikums. Tomēr jāuzsver, ka Grieķijā ir visaugstākais valsts parāda līmenis ES - ap 180% no IKP.

    Grieķijai šobrīd ir jāīsteno piesardzīga fiskālā un makroekonomiskā politika. Tai ir noteikti fiskālie mērķi pēcprogrammas periodā, kas ir saistīti ar valsts parāda atbalsta pasākumiem jeb pasākumiem, kas tiek veikti, lai samazinātu valsts parāda slogu. Te nav runa par parādu norakstīšanu, bet gan par esošo parādu nosacījumu uzlabošanu, termiņu pagarināšanu un procentu likmes samazināšanu. Šo pasākumu īstenošana ir saistīta ar to, ka Grieķija turpmāk ievēro budžeta bilances mērķus. Lai mazinātu augsto valsts parādu, turpmākos daudzus gadus Grieķijai vajadzēs uzturēt samērā augstu primāro pārpalikumu budžetā jeb pārpalikumu pirms valsts parāda apkalpošanas izdevumiem. Pašreizējais mērķis ir tāds, ka primārais pārpalikums ir 3,5% no IKP apmēra, un paredzams, ka vidējā termiņā tas samazinās līdz 2% no IKP.

    Kā ar reformu ieviešanu sokas Ukrainai? Kāda palīdzība no ES tai šobrīd tiek sniegta?

    Ja mēs paskatāmies uz pēdējo četru gadu periodu, tad kopumā Ukraina ir paveikusi ļoti apjomīgas strukturālās reformas dažādos sektoros - valsts pārvaldē, pretkorupcijas jomā, kā arī enerģētikas un banku sektorā. Paveiktais ir tiešām ļoti nozīmīgs, kas parādās arī dažādos starptautiskajos indeksos, kuri norāda uz ļoti skaidru uzlabojumu uzņēmējdarbības vidē. Jaunā makrofinansiālās palīdzības programma viena miljarda eiro apmērā ir saistīta ar tālāko reformu izpildi. Pamatā ir runa par reformām pretkorupcijas jomā, valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanā, nodokļu iekasēšanas jomā un sociālajā jomā. Ir samērā plašs jautājumu loks, pie kura Ukrainai jāstrādā, lai tā saņemtu makrofinansiālās palīdzības maksājumus.

    Septembrī Ņujorkā norisinājās "One Planet" samits, kurā piedalījāties arī jūs. Kāda šobrīd ir ES iesaiste klimata pārmaiņu iegrožošanā? Kādi ir nākotnes plāni?

    Zinām, ka ir noslēgta Parīzes vienošanās, kas visām valstīm tās ietvaros paredz konkrētus emisiju samazinājuma mērķus. ES šis mērķis ir 40%. Tāpat noteikti mērķi gan energoefektivitātes uzlabošanas jomā, gan atjaunojamo energoresursu jomā, kā arī noteikti sektorālie mērķi, piemēram, dzīvojamā un automašīnu sektorā. Eiropa strādā, lai Parīzes vienošanās saistības izpildītu. Rīcības plāns par ilgtspējīgo jeb zaļo finanšu attīstību arī ir tieši paredzēts tam, lai Eiropa šos emisiju mērķus varētu sasniegt.

    Ja skatāmies uz citām valstīm, arī tās ir aktīvi iesaistījušās, piemēram, Ķīna. Tajā pašā laikā ASV prezidents paziņoja par ASV izstāšanos no šīs vienošanās. Tomēr ļoti daudzi no ASV štatiem un pilsētām paši uzņemas emisiju samazinājuma mērķus, tādā veidā lielā mērā nodrošinot ASV līdzdalību, ne tik daudz caur centrālo valdību, bet caur atsevišķiem štatiem un pilsētām.

    Kāda izpratne par zaļo ekonomiku ir Latvijā? Kā palielināt vēlmi investēt klimatam draudzīgos projektos?

    Ja runājam par ilgtspējīgām finansēm, tad tas, ko mēs paredzam, ir radīt stimulus arī privātajam sektoram šajā jomā investēt, nosakot klasifikācijas sistēmu, kas ir un kas nav zaļš, gan nosakot to, kādā veidā finanšu sektora uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par saviem emisiju datiem, par to, kādā veidā klimata pārmaiņu riski tiek vērtēti, un jāsniedz informācija par finanšu produktiem, kas tiek piedāvāti investoriem. Faktiski sniedzot nepieciešamo informāciju, lai investori varētu izdarīt informētu izvēli. Redzam, ka pieprasījums šim ir - aptuveni trīs ceturtdaļas no investoriem uzskata, ka zaļie vai ilgtspējīgie mērķi tiem ir svarīgāki nekā pirms pieciem gadiem. Tādēļ mēs cenšamies radīt atbilstošu finanšu produktu piedāvājumu. Tajā pašā laikā EK nenosaka, kur privātajam sektoram ir jāinvestē, to lemj paši investori, bet mēs radām priekšnosacījumus, lai varētu vairāk investēt tieši ilgtspējīgajā un zaļajā jomā.

    Kāda tuvākajā laikā ir gaidāma Latvijas ekonomiskā izaugsme? Kādi faktori šo izaugsmi ietekmē?

    Mēs sagaidām pietiekami strauju Latvijas ekonomikas izaugsmi. Pēc vasaras prognozes šim gadam un nākamajam, izaugsme attiecīgi ir 3,3% un 3,2%, kas ir krietni virs ES vidējiem rādītājiem. Pašreiz ir samērā plaša izaugsmes bāze - gan pieaugošs iekšējais patēriņš saistībā ar samērā straujo algu pieaugumu, gan pietiekami sekmīga ekonomikas attīstība.

    Faktori, kas zināmā mērā bremzē ekonomikas attīstību, arī ir zināmi - tās ir problēmas banku sektorā, tranzīta jomā, kur redzam kritumu. Pašreiz būtiski celt ekonomikas produktivitāti un veikt investīcijas uzņēmumos, un, pirmkārt, pašiem uzņēmumiem ar valsts politiku investīcijas atbalstīt. Algas aug pietiekami strauji un tām arī ir jāaug, kas ir svarīgi, ja vērtējam, piemēram, emigrācijas tendences. Algas ir galvenais faktors, lai emigrāciju apturētu un apgrieztu pretējā virzienā, kas pašreiz zināmā mērā notiek Lietuvā. Tajā pašā laikā, lai ekonomika nezaudētu savu konkurētspēju tik strauja algu pieauguma laikā, ir jākāpina produktivitāte. Pretējā gadījumā ir konkurētspējas kritums un var sanākt trekno gadu fenomens ar smagu krīzi. No tā noteikti ir jāizvairās.

    Vai bažas, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums saruks par vairāk nekā 500 miljoniem eiro, ir pamatotas?

    Ja runājam par kohēzijas finansējumu un skatāmies tā saucamajās fiksētajās cenās, tad kritums tiešām ir aptuveni 500 miljoni eiro. Ja skatāmies uz piešķīrumu faktiskajās cenās, tad Latvijai piešķīrums saglabājas esošajā līmenī - 2014.-2020.gadā tie ir 4,8 miljardi un arī 2021.-2027.gadā tie ir 4,8 miljardi eiro. Ja runā par salīdzināmām cenām, tad tas ir samazinājums, ņemot vērā inflācijas ietekmi.

    Tas ir EK priekšlikums, par ko vēl notiks sarunas, un valstīm vēl ir jāstrādā. Redzam, ka arī Baltijas valstu premjeri norādījuši, ka samazinājumi Baltijas valstīm ir pārāk lieli. No trim Baltijas valstīm tieši Latvijai ir vismazākais samazinājums, jo Lietuvai un Igaunijai tas ir krietni lielāks, proti, arī faktiskajās cenās.

    Pozitīvi ir tas, ka EK piedāvājumā ir paredzēti līdzekļi tam, lai turpinātu izlīdzināt tiešmaksājumus. Kopējā lauksaimniecības programmā (KLP) Latvijai pieejamo līdzekļu apjoms turpinās pieaugt, un ir lielāki piešķīrumi citās programmās, kā arī ir jaunas programmas, piemēram, reformu atbalsta programma un "Horizon". Jāsaka, ka piedāvājums ir tapis pietiekami sarežģītos apstākļos, proti, laikā, kad Lielbritānija izstājas no ES. Lielbritānija ir viena no lielākajām ES neto maksātājām, tādēļ izstāšanās gadījumā budžetā veidojas robs. EK piedāvā šo robu aizvērt, daļēji samazinot izdevumus, piemēram, kohēzijas izdevumus, kas tiek samazināti kopumā, gan samazinot KLP izdevumus, kur, lai gan kopumā tiek mazināts apjoms, Latvijai šie līdzekļi pieaugs. Tāpat palielinot kopējo budžeta apjomu jeb palielinot dalībvalstu iemaksu apjomu, kam Latvija arī ir piekritusi. Tas ir sarežģīts kompromiss, kas radies, sabalansējot dažādus faktorus.

    Tādēļ laikam nav pārsteigums, ka iebildumu par EK piedāvājumu ir ļoti daudz?

    Skaidrs, ka tas ir sarežģīts piedāvājums un iebildumi ir no dažādām pusēm. Neto maksātājvalstis iebilst pret to, ka piedāvājam palielināt valstu iemaksas, kohēzijas valstis iebilst pret kohēzijas līdzekļu samazinājumu, savukārt tās valstis, kuras skar samazinājums KLP, iebilst pret šo piedāvājuma aspektu. Svarīgi būs visas šīs intereses sabalansēt.

    Kā vērtējat finanšu nozares reputācijas krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku?

    Kā jau minēju, problēmas finanšu sektorā jau tagad ir viens no ekonomikas izaugsmi bremzējošiem faktoriem. Tās problēmas ir redzamas jau tagad. Tālākais būs atkarīgs no tā, cik sekmīgi Latvijas valdība spēs ieviest Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendācijas un izvairīties no iekļūšanas pelēkajā sarakstā. Darbs turpinās, un, cik saprotu, valdība pie tā nopietni strādā.

    Vai esat pārliecināts, ka Latvija spēs gada laikā ieviest "Moneyval" ieteikumus finanšu noziegumu apkarošanā?

    Latvijas valdība pie tā strādā un no tiem signāliem, kas dzirdami, ir apņēmības pilna tās ieviest un identificētās problēmas novērst.

    Kādas sekas gaidāmas, ja Latvija neievieš "Moneyval" rekomendācijas?

    Sekas, protams, ir negatīvas. Ja Latvija nokļūst pelēkajā sarakstā, tās ir negatīvas sekas reputācijai un potenciāli finansējuma pieejamībai uzņēmumiem un norēķinu iespējām uzņēmumiem. Tas noteikti ir scenārijs, no kura būtu jāizvairās. Tādēļ pareizi, ka valdība aktīvi strādā, lai rekomendācijas tiktu ieviestas un Latvija neiekļūtu šajā sarakstā.

    Gadījums ar "ABLVBank" bija trauksmes signāls Eiropas mērogā?

    Pēdējā laikā šādu trauksmes signālu ir daudz. Var pieminēt arī "Danske Bank" Igaunijā, bet ir bijuši skandāli arī ar atsevišķām Maltas bankām un citur. No vienas puses ES līmenī ir pieņemti pretnaudas atmazgāšanas normatīvie akti, bet šo direktīvu uzraudzība notiek dalībvalstu līmenī, kur redzam, ka šī situācija ir stipri nevienlīdzīga. Septembrī EK nāca klajā ar jaunu likumdošanas priekšlikumu, kur piedāvā dot lielāku ietekmi un lemšanas spējas Eiropas Banku iestādei. Ja nacionālās institūcijas nereaģē, tad šī iestāde varētu tiešā mērā pieņemt bankām saistošus lēmumus. Tas, ko redzam, - ir nepieciešama lielāka uzraudzība un vienmērīgāka normatīvu piemērošana ES līmenī.

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.