Apskati

  • Vācijas imigrācija politiku bavārieši vēlas ņemt savās rokās

    08.06.2018. Bavārijas zemes premjerministrs Markuss Zēders nācis klajā ar ieteikumiem, kā paātrināt patvēruma pieprasījumu izskatīšanas un atraidīto patvēruma meklētāju deportēšanas procedūras, paužot pārliecību, ka Minhenes iniciatīva kalpos par piemēru arī pārējai Vācijai.

    Tuvojoties oktobrī gaidāmajām Bavārijas landtāga vēlēšanām, Zēders, kas pārstāv Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) vietējo māsaspartiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU), arvien aktīvāk iestājas par stingrāku imigrācijas politiku. CSU, kas kopš Otrā pasaules kara beigām tradicionāli dominējusi Bavārijas politikā, bažījas, ka no tās var novērsties liels skaits vēlētāju, pieslejoties eiroskeptiķu partijai "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas īpaši krasi iestājas pret imigrāciju. Tāpēc Zēders tagad piedāvā paātrināt patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, veikt pasākumus, lai atturētu citus nelegālos imigrantus no mēģinājumiem nokļūt Vācijā, un nekavējoties izraidīt tos patvēruma meklētājus, kuriem atteikta uzturēšanās valstī.

    Līdzīgu nostāju pauž arī viņa priekštecis Bavārijas premjera krēslā Horsts Zēhofers, kas tagad ieņem Vācijas iekšlietu ministra amatu un mudina īstenot līdzīgu plānu visas valsts mērogā. Viņš iecerējis izveidot patvēruma meklētāju savākšanas centrus, kuros tie tiktu ievietotu uzreiz pēc ierašanās Vācijā un tiktu tur paturēti, kamēr tiks izskatīti viņu pieprasījumi. Tos patvēruma meklētājus, kuru pieteikumi tiktu noraidīti, tieši no šiem centriem paredzēts arī deportēt. Tomēr līdz šim Zēhoferam nav izdevies par savu ieceri pārliecināt citas federālās zemes, tostarp arī tās, kur pie varas atrodas CSU māsaspartija CDU.

    Taču Zēders paudis apņēmību šo plānu īstenot vismaz Bavārijā neatkarīgi no tā, ko par to domā pārējās zemes. Viņš iecerējis sekojošo:

    - izveidot patvēruma meklētāju savākšanas centrus katrā no septiņiem Bavārijas administratīvajiem rajoniem;

    - patvēruma meklētājus izvietot šajos centros, kur arī tiks izskatīti viņu pieteikumi. Atraidītos patvēruma pieprasītājus no tiem nekavējoties deportēt, bet tos, kuru pieteikumi tikuši apstiprināti, tikai pēc tam izvietot pa visas valsts teritoriju;

    - patvēruma meklētājiem, cik lielā mērā to atļauj likums, naudas pabalstu vietā izsniegt vienīgi nepieciešamās preces;

    - izraidīšanu no Bavārijas veikt ar īpašiem aviācijas čārterreisiem un tās nodrošināšanu uzticēt īpaši sagatavotām policijas vienībām;

    - paplašināt varasiestāžu tiesības ierobežot atraidīto patvēruma meklētāju pārvietošanās brīvību, bet tos, kuri izturējušies vardarbīgi, apcietināt un liegt tiem jebkādas turpmākas uzturēšanās tiesības Vācijā;

    - izveidot fondu, lai sniegtu finansiālo atbalstu izraidītajiem to izcelsmes valstīs, kā arī lai stimulētu imigrantu izcelsmes valstis uzņemt atpakaļ savus pilsoņus.

    Zēdera plāns Vācijai ir kas jauns, jo paredz imigrantu izraidīšanu uzticēt Bavārijas zemes varasiestādēm, kamēr līdz šim par to bija atbildīgas federālās iestādes. Bavārijas valdība pati vēlas līgt avioreisus atraidīto patvēruma meklētāju izraidīšanai, nevis gaidīt, kamēr lidmašīnu sagādās Berlīne. Turklāt Zēders vēlas, lai šo procesu nodrošinātu īpaši apmācītas Bavārijas policijas vienības.

    Pret šo ideju iebildumus izteikusi jau Vācijas federālā policija. Policistu arodbiedrības (DPolG) vadītājs Ernsts Valters uzskata, ka Zēdera priekšlikumi esot vienīgi mēģinājums "palielināt atbalstu pirms vēlēšanām", radot iespaidu, ka federālā policija neveic savus pienākumus. Valters uzskata, ka vaina neesot meklējama federālajā policijā, bet gan pašā Bavārijā, kas, tāpat kā citas zemes, nespēj nodrošināt atraidīto patvēruma meklētāju nodošanu tiesībsargāšanas iestādēm.

    Vircburgas Universitātes konstitucionālo un administratīvo tiesību pasniedzējs Kirils Aleksandrs Švarcs uzskata, ka Bavārijai vienai pašai bez federāli iestāžu līdzdalības savas ieceres īstenot nebūs iespējams. Tiesības pieņemt lēmumu par izraidīšanu ir vienīgi Vācijas Federālajai Migrācijas un bēgļu pārvaldei, un to izpilde uzticēta nacionālajai policijai, norāda Švarcs. Viņš gan atzīst, ka "nacionālās varasiestādes var atļaut Bavārijai izmantot nacionālo policiju".

    Tikmēr Berlīne pagaidām nav iebildusi pret Zēdera plānu, un Iekšlietu ministrijas pārstāve pirmdien izteicās, ka ministrija "principā" atbalsta ieceri, ka zemes patstāvīgi īsteno nelegālo imigrantu izraidīšanu. Arī Saksijas-Anhaltes iekšlietu ministrs Holgers Štālknehts, kas pārstāv CDU, atzinis, ka Zēdera plāns esot "laba ideja". Tomēr sarunā ar Bavārijas sabiedrisko raidorganizāciju BR viņš vienlaikus brīdinājis, ka "nevienam nevajadzētu mēģināt iegalvot vācu tautai, ka šie pasākumi atrisinās visas problēmas". Štālknehts uzsvēris, ka līdz šim izraidīšanas nav sekmējušās nevis tāpēc, ka Vācijā trūktu patvēruma meklētāju izvietošanas centru, bet gan tāpēc, ka dažas valstis atsakās pieņemt atpakaļ savus pilsoņus.

    Arī Ziemeļreinas-Vestfālenes iekšlietu ministrs Herberts Reils (CDU) paudis atbalstu Zēdera ierosinājumiem. Intervijā reģionālajai raidorganizācijai WDR Reils trešdien izteicās, ka atbalsta patvēruma piešķiršanas procedūru harmonizāciju un paātrināšanu visas valsts mērogā, lai gan pagaidām piedāvātais plāns vēl esot neskaidrs. "Mērķis ir pieņemt ātrākus lēmumus - kas var palikt, kurš tiks rūpīgi pārbaudīts un kurš tiks noteikti atraidīts un deportēts," norādīja ministrs, piebilstot, ka arī Ziemeļreina-Vestfālene apsver patvēruma meklētāju savākšanas centru izveidi.

    Tikmēr Bavārijas "zaļo" līdere Katarīna Šulce paziņojusi, ka Zēdera plāns esot "nehumāns" un ka savākšanas centri faktiski nozīmējot patvēruma meklētāju ieslodzīšanu, padarot par neiespējamu viņu integrēšanu vācu sabiedrībā. Savukārt Martins Hāgens, kurš kandidē uz Bavārijas landtāgu no liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) iebildis pret aizliegumu patvēruma meklētājiem strādāt. "CSU liedz Bavārijas tautsaimniecībai ļoti vajadzīgos strādniekus, piespiežot patvēruma meklētājus dzīvot no valsts pabalstiem," apgalvo Hāgens.

    Taču Zēders ir pārliecināts, ka viņa ieceru īstenošana ir neizbēgama, norādot, ka gadījumā, ja citas Vācijas zemes nesekos Minhenes piemēram, būs nepieciešami vēl bargāki pasākumi. "Patvēruma meklētāju atraidīšana uz robežas ir vēl efektīvāka nekā [savākšanas] centru izveide," brīdina Bavārijas premjers, piebilstot, ka daudzi vācieši nesaprot, kāpēc "cilvēki, kam nav pat mazāko izredžu palikt valstī," tiek ielaisti Vācijā, lai pēc tam ļautu tiem iet caur ilgstošu patvēruma pieprasījumu izskatīšanas procedūru.

    Lai gan Zēders cer, ka viņa iniciatīva atgriezīs CSU klēpī iepriekš vīlušos vēlētājus un vājinās AfD, aptaujas liecina par pretējo. Kamēr atbalsts CSU stagnē, liekot partijai bažīties, ka tā varētu zaudēt absolūto vairākumu zemes landtāgā, par AfD gatavojas balsot aptuveni 13% bavāriešu, kas dod eiroskeptiķiem cerības Bavārijā panākt vai pat apsteigt sociāldemokrātus (SDP) un "zaļos".

    (Avots: "Deutsche Welle".)

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.