Apskati

  • Cik "Breksita" līgumu vajadzēs?

    11.05.2018. Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas attiecību noregulēšanai pēc "Breksita" var būt nepieciešami pat pārdesmit līgumu, kuru galīgā apstiprināšana prasīs gadus. Vismaz tāda aina tiek uzburta, klausoties Eiropas Parlamenta "Breksita" sarunu koordinatora Gija Ferhofstada teiktajā.

    Pagājušajā mēnesī uzrunājot EP deputātus, Ferhofstads gan atzina, ka saprātīgāk būtu izstrādāt vienu vispārēju "asociācijas līgumu", nevis gūzmu ar līgumiem, kurus katru atsevišķi jāapstiprina gan EP, gan Vestminsterai, gan katram no atlikušo 27 ES dalībvalstu parlamentiem. Saskaņā ar šādu modeli ES šobrīd veido savas attiecības ar tādām valstīm kā Ukraina, Moldova un Gruzija.

    Taču vai patiesi draud īstenoties scenārijs, par kuru brīdina Ferhofstads? Dalībvalstu līderi jau šobrīd ir akceptējuši ES un Lielbritānijas turpmāko attiecību plānu, no kura izriet vismaz četru līgumu nepieciešamība.

    Pirmkārt, tas ir līgums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no bloka. Tam šobrīd ir pievērsta "Breksita" sarunu dalībnieku galvenā uzmanība, un tajā jāatrisina tādi "šķiršanās" lielie jautājumi kā Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesības, un to britu tiesības, kas turpinās dzīvot ES, Londonas finansiālās saistības pret ES, kas izriet no tās līdzšinējās dalības blokā, un turpmākais robežas statuss starp Īriju un Ziemeļīriju. Šajā liegumā jāatrisina arī daudzi sīkāki tehniski jautājumi. Lai šis līgums stātos spēkā, to jāapstiprina dalībvalstu līderiem un EP, taču tam nav nepieciešama ratifikācija katras dalībvalsts parlamentā.

    Otrkārt, tas ir Brīvās tirdzniecības līgums, kas ļaus izvairīties no muitas tarifiem un kvotām turpmākajā ES un Lielbritānijas savstarpējā tirdzniecībā un paredzēs abu pušu sadarbību tirgus regulēšanā un muitas darbībā.

    Šobrīd paredzēts slēgt arī atsevišķu līgumu par gaisa satiksmes pakalpojumiem, kas ļautu turpināt lidojumus starp Lielbritāniju un ES un nodrošinātu sadarbību gaisa satiksmes drošības jautājumos.

    Kā ceturtais šobrīd tiek minēts informācijas drošības līgums, kas arī turpmāk ļautu Londonai un ES apmainīties ar sensitīvu informāciju, kura palīdz tiesībsargāšanas iestāžu darbā.

    Taču jau minētajiem līgumiem var pievienoties arī citas vienošanās.

    Lielbritānija piedāvājusi slēgt atsevišķu drošības līgumu, kas regulētu sadarbību pārrobežu noziedzības un terorisma apkarošanā un kuru būtu iespējams ātri koriģēt, mainoties draudu raksturam.

    Ja iedziļinās ES aparāta iekšējā darba procesā, gatavojoties sarunām par abu pušu nākotnes attiecībām, pie apvāršņa parādās arī citu līgumu iespējamība. Amatpersonas Briselē min ES un Lielbritānijas līgumu par zvejniecību, lai gan sadarbību šajā jautājumā iespējams iekļaut arī gaidāmajā brīvās tirdzniecības līgumā.

    Arī ES satelītu navigācijas sistēmas "Galileo" turpmākā izmantošana var prasīt vēl divus līgumus, Viens no tiem regulētu piekļuvi pašiem pavadoņiem, bet otrs - piekļuvi to sniegtajai informācijai.

    Ja pievēršas sadarbībai noziedzības apkarošanā, tad iespējams sekot Dānijas modelim, Londonai slēdzot atsevišķu līgumu ar Eiropolu, bet iespējams arī kopēt ES pašreizējās attiecības ar ASV, kuras šajā jautājumā regulē divi līgumi - viens par tiesībsargāšanas iestāžu sadarbību, otrs par tiesājamo izdošanu.

    Amatpersonas norāda, ka ES ar trešajām valstīm slēdz arī līgumus par sadarbību sociālajā apdrošināšanā, kas ļauj risināt pensiju un pabalstu jautājumus.

    Patiesībā atlikušo 27 dalībvalstu diplomāti vēl nemaz nav uzsākuši diskusijas par formu, kādā varētu tikt definētas turpmākās attiecības ar Lielbritāniju. "Šobrīd mēs esam vairāk nodarbināti ar saturu, nevis formu," sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzīst viens no uzrunātajiem diplomātiem. Arī sarunās par abu pušu nākotnes attiecībām pagaidām panākta vien vienošanās par apspriežamo jautājumu sarakstu.

    Tādējādi šobrīd nemaz nav skaidrs, vai Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai nāksies parakstīt tikai līgumu par izstāšanos no ES un vienu visaptverošu līgumu par turpmākajām attiecībām ar bloku, vai arī pildspalvu viņai nāksies ņemt rokā vēl un vēl.

    Pagaidām gan Brisele sev spraudusi mērķi izvairīties no tās situācijas atkārtošanās, kāda valda ES attiecībās ar Šveici, kuras regulē vairāk nekā 100 līgumi, kas var kļūt par neskaitāmu "minikonfliktu" avotu.

    Tajā pašā laikā Briselei nesen nācies apdedzināties ar visaptverošo brīvās tirdzniecības līgumu, kas slēgts ar Singapūru. ES Tiesa lēmusi, ka tas sadalāms divos atsevišķos līgumos - Eiropas līmeņa tirdzniecības līgumā un atsevišķā līgumā par investīcijām, jo tas aizskar dalībvalstu nacionālo valdību pilnvaras.

    Tikmēr EP deputātu ieceri par "asociācijas līgumu", kāda ar "Breksita" sarunu ES delegāciju saistīta amatpersona komentē visai ironiski: "Vai tad runa nav par "dis-asociāciju"?"

    (Avots: BBC.)

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.