Apskati

  • Makrona "maršs" uz Briseli

    13.04.2018. Francijas prezidenta Emanuēla Makrona dibinātā partija "En Marche" ("Uz priekšu!") pagājušās nedēļas nogalē sāka savu oficiālo kampaņu pirms nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, taču, vai tai izdosies pārliecināt francūžus un pārējos eiropiešus ar savām proeiropeiskajām idejām, joprojām rada lielas šaubas.

    Parīzes Sorbonas Universitātei ir liels simbolisks spēks. Tā bieži kalpojusi par skatuvi Francijas jaunatnes revolucionārajiem centieniem, un joprojām ne tikai francūžu, bet arī visu pārējo eiropiešu atmiņā īpaši spilgti saglabājušies 1968.gada maija notikumi. Arī Makrons cer, ka Sorbona viņam kalpos kā lielisks starta laukums, un tiešu tur Elizejas pils jaunais saimnieks pērn uzstājās ar runu, kuras laikā viņš nāca klajā ar vērienīgu Eiropas Savienības (ES) reformu projektu.

    Pagājušajā svētdienā lakumā universitātes priekšā pulcējās aptuveni 50 cilvēku, kas vēlas šos Makrona ierosinājumus pārvērts īstenībā. Viņi bija sanākuši, lai uzsāktu tā dēvēto Lielo maršu par Eiropu ("La Grande Marche pour l'Europe"). Akcijas mērķis ir iepazīstināt vēlētājus ar to, ko ES varētu darīt viņu labā. Protams, vienlaikus aktīvistu mērķis ir nodrošināt valdošās partijas "La Republique En Marche" ("Uz priekšu, republika!" - LREM) uzvaru 2019.gada maijā paredzētajās EP vēlēšanās. Taču sagaidāms, ka Makrona "maršs" uz Briseli nebūs viegls.

    Neskatoties uz to, Žils Ležendrē, viens no aktīvistiem, ko vācu sabiedriskā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) pagājušajā svētdienā sastapa pie Sorbonas, kūsā no entuziasma. "Visi sacīja, ka esam traki, kad pirms diviem gadiem dibinājām kustību "En Marche"," norāda Ležendrē, kurš pārstāv LREM Parīzes 5.rajonā. "Mēs bijām vienīgā partija, kas Eiropā saskatīja iespēju. Šķita, ka esam tāds mazs gallu ciematiņš, kurā [pazīstamie franču komiksu varoņi] Asterikss un Obelikss uzsāk pretestību [romiešu iekarotājiem]. Taču mēs ar šo ārprātīgo likmi uzvarējām, līdz ar to iegūstot prezidenta amatu."

    Taču Ležendrē atzīst, ka īstā cīņa vēl ir tikai priekšā. "Mēs atrodamies izšķirošās krustcelēs. Īstenot savu sapni par labāku, reformētu Eiropu mēs varam vienīgi tad, ja spēsim pārliecināt francūžus un daudzus citus no 450 miljoniem Eiropas pilsoņu mums pievienoties," uzsver LREM aktīvists.

    Vispirms "Lielā Eiropas marša" dalībnieki gatavojas aptaujāt francūžus, lai uzzinātu, kas, viņuprāt, Eiropas Savienībā ir labs un kas - slikts. Nelielā grupiņa, kas bija pulcējusies 5.rajonā, kur atrodas Sorbona, ir tikai neliela daļa no tiem vairākiem tūkstošiem aktīvistu, kas visā Francijā apstaigās vēlētājus, piedāvājot viņiem aizpildīt aptaujas anketu, kurai izstrādāta īpaša viedtālruņu lietotne. Atbildes tiks meklētas uz, piemēram, tādiem jautājumiem: "Kas Eiropā nedarbojas?" un "Vai Eiropa ietekmē Jūsu ikdienas dzīvi?" Paredzēts, ka "maršs" ilgs piecas nedēļas. LREM organizēs arī dažādas diskusijas, un šo iniciatīvu, sākot no maija, paredzēts izvērst visas Eiropas mērogā, debates turpinot to līdz oktobrim. "Piedalīties apsolījušas visas 27 dalībvalstis, pat Ungārija," apgalvo Ležandrē.

    Makrons kampaņas atklāšanā iesaistījis arī augstākā ranga amatpersonas, un pagājušo svētdien uz dažādām vietām Francijā devās desmit valdības ministri, lai ievadītu partijas "maršu uz Briseli". Pie aktīvistiem Sorbonas universitātes priekšā bija ieradusies dzimumu līdztiesības ministre Marlēna Šjapa. "Ir svarīgi uzklausīt, kas ļaudīm rūp, un ņemt vērā viņu vēlmes, kad ķeramies pie reformām. Vienīgi tad tie varēs identificēties ar Eiropu," intervijā DW uzsver Šjapa. Viņa ir pārliecināta, ka sapnis par labāku Eiropu ir sasniedzams. Tomēr uz jautājumu, vai Vācijas kanclere Angela Merkele nenobloķēs Makrona iecerētās reformas, ministre atbildēt izvairās. "Vispirms jautāsim francūžiem, ko domā viņi," norāda valdības locekle.

    "Protams, Makrons nesasniegs visu, ko ierosināja Sorbonas runā," atzīst Parīzes 13.universitātes Miera izpētes un rīcības centra (CERAP) vadītājs Nikolā Tenzē. Viena no idejām, ko Francijas prezidents izteica savā pagājušā gada runā, bija atsevišķa eirozonas budžeta ieviešana un eirozonas finanšu ministra posteņa izveidošana. Tenzē uzskata, ka "noteikti iespējams rast labu kompromisu", piemēram, izveidojot "mazās eirozonas" administrāciju. Viņaprāt, "marš" ir svarīgs, lai sasniegtu šādus mērķus. "Ja mēs spējam iedvest Eiropas pozitīvās vērtības, tad eiropieši pret projektu izturēsies ar lielāku entuziasmu. Tad mēs spēsim cīnīties pret labējo populismu, un beidzot varēsim pielikt punktu visai šai Eiropas lamāšanai," norāda CERAP vadītājs.

    34 gadus vecais īpašumu pārvaldnieks Pjērs Antuāns Kolombani, ko DW kopā ar Šjapu sastop vienā no Sorbonas gaiteņiem, labprāt atbild uz ministres jautājumiem. Viņš nepārprotami ir proeiropeiski noskaņots. "Mums tā (ES) ir nepieciešama, lai, piemēram, pārstāvētu savas intereses tirdzniecībā ar Ķīnu," norāda Kolombani. Tomēr, viņaprāt, ar "maršu" nepietiks, lai ļaudis pārliecinātu. "Mums nepieciešama daudz plašāka informācijas kampaņa, lai patiesi ko paveiktu," uzsver gados jaunais menedžeris.

    Vēl skeptiskāks ir Parīzes Starptautisko attiecību un stratēģijas institūta (IRIS) Eiropas lietu eksperts un ekonomists Remī Buržē. Viņš uzskata, ka francūži dzīvo paralēlā visumā. "Ļaudīm ir iedoma, ka Francija un Vācija, runājot par Eiropu, vēlas vienu un to pašu. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka Merkele nekad nebalsos par vairumu no [Makrona] priekšlikumiem," norāda IRIS eksperts. "Pēc Makrona ievēlēšanas daudzi cilvēki viņam patiesi ticēja. Es biju vienīgais, kas, piedaloties paneļdiskusijās, sacīja, ka Eiropas reformām ir maz izredžu tikt īstenotām," saka Buržē. "Tikām pat ierasti optimistiskie itāļi zaudējuši ticību lielu reformu idejai."

    Taču entuziastu grupiņa laukumā pie Sorbonas Universitātes nevēlas neko dzirdēt par šādu pesimismu. "Protams, daudzi no ļaudīm, ar kuriem šodien runājām, ir ļoti kritiski noskaņoti," DW atzīst viens no aktīvistiem. "Taču viņus uzklausot, mēs demonstrējam, ka uztveram viņu raizes nopietni. Es patiesi domāju, ka ilgtermiņā spēsim tos pārliecināt."

    (Avots: "Deutsche Welle".)

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.