Ziņas

  • Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri vienojas par kopēju nostāju attiecībā uz KLP pēc 2020.gada

    Rīga, 13.marts, LETA. Triju Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri otrdien parakstīja kopīgu deklarāciju, paužot četru valstu viedokli par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne", tostarp uzsverot nepieciešamību nākotnē izlīdzināt tiešmaksājumus starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

    Ministri dokumentā vienojušies par to, ka atzinīgi vērtē EK paziņojumu. Vienlaikus ir nepieciešams pastiprināt EK sadarbību ar dalībvalstīm, lai turpmākajā ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) labāk tiktu atspoguļotas dalībvalstu pozīcijas un pieredze. Tostarp ministri dokumentā aicina uz godīgumu un vienlīdzību starp ES dalībvalstīm un mudina pilnībā pabeigt tiešo maksājumu konverģenci. "Visiem ES lauksaimniekiem ir jāatbilst vienādiem standartiem un prasībām un jāsaskaras ar vienādām problēmām," uzsvērts deklarācijā.

    Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzsvēra, ka ES dalībvalstis strādā vienā ekonomiskajā telpā ar vienādiem nosacījumiem un ļoti atšķirīgie tiešmaksājumi kropļo tirgu.

    Tam piekrita arī Igaunijas lauku attīstības ministrs Tarmo Tamms, norādot, ka lauksaimniecības politikai Eiropā ir jābūt kopējai arī finansējuma ziņā. "Ir ļoti svarīgi turpināt izlīdzināt tiešmaksājumus starp ES dalībvalstīm un pārliecināties, ka tirgus strādā bez problēmām," uzsvēra Tamms. Viņš atzina, ka starp deklarācijā paustajiem mērķiem ir arī KLP politikas vienkāršošana. Tāpat turpmāk jāīsteno kopējas aktivitātes, lai nodrošinātu labākas lauksaimnieku pozīcijas pārtikas piegādes ķēdēs.

    Arī Lietuvas lauksaimniecības ministrs Broņus Markausks bija neizpratnē, kāpēc pie vienādiem tirgus nosacījumiem un standartiem attiecībā uz lauksaimniecisko ražošanu starp ES dalībvalstīm ir atšķirīgi tiešmaksājumi. Viņš izteica cerību, ka līdz ar četru valstu ministru parakstīto deklarāciju kopīgiem spēkiem izdosies sasniegt labāku rezultātu finansējuma izlīdzināšanā.

    Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Kšištofs Jurgels pauda prieku, ka četras valstis ir vienojušās par nepieciešamību panākt vienlīdzīgus tiešmaksājumus. Pēc viņa sacītā, nevienlīdzīgie tiešmaksājumi tiešā veidā ietekmē produkcijas izmaksas. Papildu draudus konkurētspējai rada arī kvotas trešajām valstīm, kas ļauj ievest ES tirgū tajās ražoto produkciju, kura tiek ražota pēc zemākiem standartiem nekā ES. Arī dažādi starptautiski tirdzniecības līgumi tiešā veidā ietekmē Baltijas valstu lauksaimnieku konkurētspēju.

    Pēc Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministra teiktā, deklarācijā paustais ir ne tikai Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministru kopīgs viedoklis, bet pārstāv četru valstu valdību, parlamentu un lauksaimnieku nostāju ES Kopējās lauksaimniecības nākotnes politikas jautājumos.

    Deklarācijā uzsvērts, ka ministru ieskatā KLP ir jāturpina darboties kā kopējai, modernai un pietiekami finansētai ES politikai, kura atbalsta ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību un kurai ir izšķiroša nozīme nekaitīgas, kvalitatīvas un daudzveidīgas pārtikas, kā arī nodarbinātības un izaugsmes nodrošināšanā lauku apvidos. KLP jāturpina izlīdzināt ar lauksaimniecību un lauku attīstību saistīto nevienlīdzību - sociālajai un ekonomiskajai kohēzijas attīstībai būtu jāatspoguļojas ne tikai finansēšanas un plānošanas aspektā, bet arī ierosinātajos instrumentos. Tāpēc jaunajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jānodrošina pienācīgi finanšu resursi, lai sasniegtu līguma mērķus un risinātu KLP problēmas.

    Ministri dokumentā atbalsta EK vēlmi turpināt vienkāršot un modernizēt KLP. Deklarācijā arī uzsvērts, ka ES KLP atbalsts lauku attīstībai dod dalībvalstīm iespējas uzlabot konkurētspēju un veicināt efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku un lauku apvidu attīstību. Tāpēc ir svarīgi risināt tādas problēmas kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, bezdarbs un nabadzība, kā arī veicināt sociālo integrāciju laukos. Lauku attīstības ES finansējuma nosacījumiem un kritērijiem jānodrošina atbalsts tiem lauku apvidiem, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa.

    Jau ziņots, ka šodien pēc zemkopības ministra Dūklava ierosinājuma notika Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministru diskusija par KLP nākotni.

    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.