Apskati

  • Turīgie turki arvien biežāk lūkojas ES virzienā

    05.01.2018. Ne visi turki ir pārliecināti, ka viņu valsts dodas īstajā virzienā, un tie šaubīgie, kam līdzekļi ļauj, arvien biežāk apsver iespēju izmantot "zelta vīzu" programmas, kas nepieciešamības gadījumā nodrošinātu viņiem atkāpšanās ceļu - pārcelšanos uz dzīvi Eiropas Savienībā (ES).

    Prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana sekotāji ir pārliecināti, ka viņa vadībā Turcija beidzot uzsākusi ceļu pareizajā virzienā, taču ne visi turki ar viņiem ir vienisprātis, un daži par savu politisko un ekonomisko nākotni jau noraizējušies tik lielā mērā, ka katram gadījumam jau sākuši rīkoties, lai nodrošinātu sev aizmuguri. Viens no šādiem piesardzības pasākumiem, kuru izvēlas pagaidām gan neliela, taču pieaugoša grupa turīgo turku, ir uzturēšanās atļauju sagādāšana sev un saviem tuviniekiem kādā no ES dalībvalstīm. Viena no šādām iespējām ir Grieķijas piedāvātā "zelta vīzu" programma.

    Savukārt Panam Rozakim tas sagādājis iespēju nopelnīt, jo viņa vadītais uzņēmums "Greek Residency" apkalpo valsts programmu, kuras mērķis ir pievilināt Grieķijai bagātus investorus. Tie, kas Grieķijā iegulda vismaz 250 000 eiro, piemēram, iegādājoties dzīvokli Atēnās, uzreiz var iegūt uzturēšanās atļauju gan sev, gan savam dzīvesbiedram, gan saviem bērniem, kas nav vēl sasnieguši 21 gada vecumu, gan saviem un sava laulātā vecākiem. Turklāt uzturēšanās atļaujas saņemšana nemaz neprasa pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Grieķijā, un vairums Rozaka klientu par to nemaz neinteresējas.

    Viņiem svarīgākais ir priekšrocības, ko sagādā šādas investīcijas, tas ir, tiesības bez vīzas ieceļot Šengenas zonā, kurā bez Grieķijas ir vēl 25 Eiropas valstis. Grieķija gan nav vienīgā ES dalībvalsts, kas piedāvā "zelta vīzas", taču tās piedāvājums ir vislētākais. Piemēram, Portugālē darbojas līdzīga programma, taču tur minimālais ieguldījums uzturēšanās atļaujas saņemšanai ir pusmiljons eiro. Savukārt Kipra investoriem piedāvā uzreiz iegūt tās pilsonību, taču tas maksā jau divus miljonus eiro.

    Rozaka uzņēmums nokārto visus nepieciešamos imigrācijas un īpašuma iegādes dokumentus, kā arī, ja klients to vēlas, uzņemas rūpes par nopirktā īpašuma izīrēšanu un uzturēšanu. Nesen viņš ar saviem kolēģiem ieradās Stambulā četru dienu ilgā informācijas tūrē, jo kopš 2016.gada jūlija vērojums stabils pieprasījuma pieaugums turku vidū. "Mums bija viena tikšanās pēc otras," stāsta Rozakis par milzīgo ļaužu interesi. "Mums knapi bija laiks, lai ko ieēstu vai aizietu uz tualeti."

    Lai gan Grieķijas "zelta vīzu" programma tika uzsākta jau 2013.gadā, pirms neveiksmīgā 2016.gada jūlija apvērsuma mēģinājuma Turcijā interese par to bijusi minimāla, atzīst grieķu uzņēmējs. Programmas sākumposmā vairums investoru nākuši no Ķīnas un Krievijas, kas gan joprojām atrodas vadošajās pozīcijās, taču tagad trešajā vietā, izspiežot ēģiptiešus, izvirzījušies turki. "Un šķiet, ka turki izvirzās vadībā," piebilst Rozakis.

    Viņš stāsta, ka 2017.gada pirmajos 11 mēnešos uzturēšanās atļaujas Grieķijā ieguvuši jau 170 turku investori un viņu ģimenes locekļi, kas gan ne visi izmantojuši uzņēmuma "Greek Residency" pakalpojumus. Salīdzinājumam visa 2016.gada laikā tādu bija tikai 30. Lai gan Grieķijas varasiestādes nesniedz statistiskos datus par "zelta vīzu" programmu, Rozaka piesauktie skaitļu atbilst grieķu mediju sniegtajām ziņām.

    Kopš puča mēģinājuma, kam sekoja Erdoana režīma izvērstās "tīrīšanas", arvien lielāks skaits turku pārceļas uz ES, vai vismaz sākuši par to domāt. Lai gan konkrēti skaitļi nav pieejami, par to liecina netiešas pazīmes. Piemēram Vācijas valdība vēsta, ka kopš 2016.gada vasaras politisko patvērumu pieprasījuši 760 turki, kuriem ir diplomātiskās vai dienesta pases. Savukārt Grieķijā patvērumu pieprasījuši 33 turki, kas decembrī valstī ieradās ar kuģi. Grieķijas policija ziņo, ka starp viņiem ir ārsti, skolotāji un studenti.

    Tikmēr Rozaka klienti, starp kuriem nav vienīgi turki, parasti nesteidz emigrēt un turpina dzīvi savā valstī. Viņi vienīgi daļu savu iekrājumu iegulda Eiropā, lai ārkārtas situācija jau ar pirmo avioreisu varētu pārcelties uz ES. Rozakis saka, ka viņi klienti iedalāmi divās kategorijās. Pirmie vēlas ātru un drošu atkāpšanās ceļu gadījumam, ja viņu dzimtajā valstī notiek kaut kas slikts. Starp otrajiem ir ļaudis, kas regulāri apmeklē Eiropu, taču saskaras ar pieaugošām grūtībām saņemt Šengenas vīzas. Viņš piebilst, ka starp uzņēmuma klientiem pamatā ir labi izglītoti vidusšķiras augstākā slāņa pārstāvji.

    Lai gan Ankara neskumst par režīma oponentu aizbraukšanu, valūtas aizplūšana Turcijai nebūt netīk. Vēl nesen Erdoans mudināja valdību vērsties pret uzņēmējiem, kas savu peļņu izved uz ārvalstīm, tādējādi, viņaprāt, pastrādājot "valsts nodevību". Vēlāk gan prezidents paziņoja, ka neplānot ieviest kādu kapitāla kustības kontroli.

    Tomēr Rozakis atzīst, ka Erdoana izteikumi joprojām izsauc satraukumu viņa klientu vidū. Pašam Rozakim tas gan nekaitē. Galu galā, tieši bailes ir viens no galvenajiem viņa "zelta vīzu" biznesa dzinējspēkiem.

    (Avots: DPA.)

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.