Apskati

  • Vācijas sociāldemokrātu dilemma

    08.12.2017. Vācijas sociāldemokrātu (SPD) kongress, kas sākās ceturtdien, izvēršas asā cīņā starp tiem, kas partijas nākotni saskata, paliekot valdošajā koalīcijā, un tiem, kuri tās pašreizējo vietu redz vienīgi opozīcijā.(*)

    Šobrīd, domājams, būtu grūti atrast kādu citu vācieti, kurš izjūt tik lielu spiedienu kā SPD līderis Martins Šulcs. No vienas puses, ļaudis gan paša partijā, gan ārpus tās rindām, arvien nepacietīgāk gaida uz sociāldemokrātu izšķiršanos par atgriešanos "lielajā koalīcijā" jeb "GroKo" (no vācu "Grosse Koalition") ar kancleres Angelas Merkeles pārstāvētajiem konservatīvajiem. Taču, no otras, ar "kaulainu aci" uz Šulcu noraugās tie, kas kategoriski noraida šādu iespēju.

    Starp "lielās koalīcijas" pretiniekiem visskaļākos iebildumus izsaka SPD jaunatnes organizācija "Jusos", kas atgriešanos pie "GroKo" uzskata par partijas pašnāvību, kā pamatojumu savai pārliecībai piesaucot dramatisko atbalsta kritumu SPD pēdējās sešās vēlēšanās gan nacionālajā, gan zemju līmenī.

    "Jā" vai "nē" sadarbībai ar Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un viņu Bavārijas metaspartiju Kristīgi sociālo savienību (CSU) būs svarīgākais jautājums, kas līdz ar balsojumu par Šulca pārvēlēšanu partijas līdera amatā tiks izšķirts trīs dienas ilgajā SPD kongresā.

    Septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās SPD Šulca vadībā cieta vissmagāko un pazemojošāko sakāvi kopš Federatīvās Republikas izveidošanas 1949.gadā, iegūstot tikai 20,5% balsu, kamēr sociāldemokrātu ziedu laikos 1972.gadā toreizējā Rietumvācijā par viņiem balsoja 45,8% vēlētāju. Tūlīt pēc šīs neveiksmes Šulcs kategoriski paziņoja, ka SPD pāriet opozīcijā, uzsverot, ka vēlēšanu rezultāti liecina par vēlētāji nepārprotamo neuzticības balsojumu "lielajai koalīcijai".

    Taču pēc tam, kad novembra vidū izgāzās sarunas par tā dēvētās Jamaikas koalīcijas izveidi starp CDU/CSU, liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un "zaļajiem", kas radījusi ārkārtas vēlēšanu draudus, Šulcs paudis gatavību tomēr iesaistīties sarunās ar Merkeli, paziņojot, ka nav izslēgta "neviena iespēja", tomēr brīdinot, ka iespējamo sarunu veiksmīgs rezultāts nav uzskatāms par "automātisku".

    Taču, piemēram, Marselam Zēminam Hopam, kurš vada "Jusos" nodaļu Berlīnes Noikelnes rajonā, šāda kursa maiņa par 180 grādiem šķiet nepieņemama, un viņš vēlotos SPD palikšanu opozīcijā. ""GroKo" paralizē demokrātiju un stiprina politiskos margināļus," intervijā aģentūrai DPA norāda Hops. "Ja "GroKo" tiks atjaunota, opozīcija tiks atstāta AfD (eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai") ziņā". Turklāt viņš ir pārliecināts, ka palikšana opozīcijā nepieciešama pašai SPD, lai partija spētu sevi atjaunot.

    Lai gan, neskatoties uz jauneklīgo degsmi un sparu, "Jusos" kongresā nav pārstāvēta ar pietiekami lielu delegātu skaitu, lai bloķētu Šulca lēmumu iesaistīties sarunās ar konservatīvajiem, partijas jaunieši tuvāko mēnešu laikā var ievērojami sarežģīt dzīvi SPD vadībai. Vēl otrdien "Jusos" līderis Kevins Kīnerts sarunā ar televīzijas kanālu ZDF norādīja, ka jaunieši vēl nav izlēmuši, vai balsot par Šulca palikšanu partijas vadītāja krēslā. "Mēs ļoti uzmanīgi raudzīsimies viņiem (partijas vadībai) uz pirkstiem, lai gādātu, ka netiek pieņemti sasteigti lēmumi," piebilst Kīnerts, brīdinot SPD "vecajos".

    Tomēr skepsi pret "lielo koalīciju" pauž ne tikai jaunieši, un, piemēram, arī Marko Bīlovs, viens no SPD Bundestāga frakcijas locekļiem, līdzīgi Hopam" brīdinājis, ka atkārtota iesaistīšanās Merkeles vadītā valdībā apdraud "pašu partijas pastāvēšanu", jo nav nekādu šaubu, ka sociāldemokrāti rezultātā zaudēs vēl vairāk savu biedru.

    SPD jau laikā no 2005. līdz 2009.gadam darbojās Merkeles pirmajā valdībā, kā rezultātā nākamajās vēlēšanās piedzīvoja vērā ņemamu atbalsta kritumu. Neskatoties uz to, sociāldemokrāti 2013.gadā izlēma vēlreiz izmēģināt savu laiki "lielajā koalīcijā", taču tika sodīti vēl smagāk, daudziem no kādreizējiem partijas vēlētājiem pieslejoties vai nu kreiso ekstrēmistu partijai "Die Linke" ("Kreisie"), vai arī AfD, kas septembrī pirmo reizi iekļuva Bundestāgā, kļūstot par pirmo Vācijas parlamenta apakšpalātā pārstāvēto partiju pēdējā pusgadsimta laikā, kura politiskajā spektrā atrodas pa labi no CDU/CSU.

    Ēnu pār iespējamo sociāldemokrātu un konservatīvo sadarbību, atgriežoties visiem apnikušajā "bezmīlas laulībā", papildus asajām savstarpējām vārdu batālijām priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kas daudzos radīja iespaidu, ka Šulcs jau "sadedzinājis visus tiltus", metuši arī pēdējo dienu notikumi.

    Pagājušajā nedēļā pašreizējā Merkeles kabineta lauksaimniecības ministrs Kristiāns Šmits, kas pārstāv CSU, pretēji līdz šim ieturētajai valdības nostājai, Eiropas Savienības (ES) Padomē atbalstīja atļaujas pagarināšanu pretrunīgi vērtētā herbicīda glifosāta izmantošanai bloka teritorijā. SPD uz to reaģēja ar sašutumu, paziņojot, ka tā ir "uzticības laušana", un pieprasot Šmita atcelšanu no amata.

    Savukārt otrdien CSU līderis Horsts Zēhofers paziņoja, ka nevar būt nekādu runu par iespējamo sociāldemokrātu prasību apmierināšanu atļaut tiem patvēruma meklētājiem, kam piešķirta vienīgi pagaidu aizsardzība, uzaicināt uz Vāciju arī savus ģimenes locekļus. Prasība atteikties no konservatīvo ieceres arī turpmāk pagarināt šobrīd līdz martam noteikto pagaidu aizsardzību saņēmušo ieceļotāju ģimenes apvienošanās aizliegumu, ko iepriekšējās koalīcijas sarunās stūrgalvīgi uzturēja "zaļie", izrādījās viens no galvenajiem "Jamaikas" klupšanas akmeņiem.

    Kā norāda Kīnerts, abi šie incidenti apliecina dziļās domstarpības, kādas pastāv starp SPD un CDU/CSU.

    Tajā pašā laikā daļa sociāldemokrātu tic, ka iesaistīšanās valdībā dos viņiem iespēju īstenot svarīgus savas priekšvēlēšanu programmas mērķus. Piemēram, Lejassaksijas zemes premjerministrs Štefans Veils, kurš pats tikko reģionālajā līmenī uzņēmies "lielās koalīcijas" vadību, uzsvēris, ka SPD nedrīkst ar vienaldzību izturēties pret to, vai Vācija tiek pie jaunas valdības, vai nē. "Ir pietiekami daudz materiāla pārliecinošai sadarbības programmai," norāda Veils.

    Sociāldemokrātu līderi ir apņēmības pilni izmantot radušos politisko krīzi, lai izspiestu no potenciālajiem koalīcijas partneriem pēc iespējas lielākas koncesijas gan sociālās, gan Eiropas politikas laukā, taču tas pret sarunu iznākumu liek izturēties ar jo lielāku skepsi. SPD pauž aktīvu atbalstu Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierosinātajām reformām, kamēr Merkele tās uztvērusi ar visai lielu piesardzību. Tikmēr sociāldemokrāti, aicinot uz lielāku "solidaritāti", vēršas arī pret ES taupības politiku, uz ko līdz šim uzstājusi Berlīne. Tagad Šulcs paziņojis, ka Vācijai jāpievēršas "progresīvākai, sociālākai un dinamiskākai politikai".

    Tikmēr daļa sociāldemokrātu flirtē ar ideju, ka SPD varētu vienīgi sniegt parlamentāro atbalstu Merkeles mazākuma valdībai, pret ko pati kanclere izturas skeptiski, atzīstot, ka šādā gadījumā dotu tomēr priekšroku pirmstermiņa vēlēšanām. Turklāt CDU/CSU mazākuma valdības atbalstīšana sociāldemokrātiem sola tos pašus riskus kā iesaistīšanos "lielajā koalīcijā", vienlaikus liedzot tiem priekšrocības, ko varētu iegūt darbojoties valdībā.

    "Sociāldemokrāti atkal nonākuši pata situācijā," sarunā ar aģentūru AFP atzīst ar SPD saistītā Frīdriha Eberta fonda Starptautiskās politikas nodaļas vadītājs Mihaels Brēnings. "Partija baidās no jaunām vēlēšanām, izjūt riebumu pret vēl vienu "lielo koalīciju", taču nevēlas tikt uzskatīta par obstrukcionistiskem ņergām, kas izvairās no pilsoniskās atbildības. Tāpēc viņi dotu priekšroku mazākuma valdības atbalstīšanai, taču šajā ziņā viņiem nepiekrīt nedz Merkele, nedz plašāka vācu sabiedrība."

    Līdztekus jautājumam par SPD tālāko rīcības taktiku, 600 kongresa delegātiem jālemj arī par Šulca politisko nākotni. Kad iepriekšējā kongresā gada sākumā viņš tika apstiprināts partijas līdera amatā, par viņu balsoja 100% delegātu, taču tagad bijušais Eiropas Parlamenta (EP) prezidents ar sāpīgu smīnu atzīst, ka vēlreiz 100% viņš neiegūs, jo tagad daudzi partijas biedri sagaida, ka Šulcs uzņemsies atbildību par septembrī ciesto katastrofu. Taču vienlaikus tiek sagaidīts, ka savā runā pirms debašu uzsākšanas par iespējamajām sarunām ar Merkeli, viņš sniegs redzējumu par SPD nākotnes ceļu.

    Šobrīd (raksta tapšanas laikā) vienīgā skaidrība ir par to, ka "GroKo" pretinieki kongresā neklusēs, un nebūtu pārsteigums, ja jauniešu un vecbiedru viedokļu pretišķības izvērtīsies īstā "uguņošanā".

    Tomēr, ja Šulcs savu amatu saglabās un saņems mandātu sākotnējām sarunām ar konservatīvajiem, viņš un SPD Bundestāga frakcijas vadītāja Andrea Nālesa ar CDU/CSU pārstāvjiem varētu tikties jau nākamnedēļ, lai gan iepriekš politiķi ir izteikušies, ka nopietnas sarunas nav gaidāmas agrāk nekā nākamgad.

    Taču, ja sarunas arī būs veiksmīgas, ar to nekas vēl nebūs beidzies, jo Šulcs ir apsolījis, ka jebkura vienošanās par nākamo valdību tiks nodota apstiprināšanai SPD iekšējā referendumā. Sociāldemokrātu pārstāvis un Hamburgas mērs Olafs Šulcs pat brīdinājis, ka jaunas valdības Vācijā, domājams, nebūs līdz pavasarim.

    (*) Raksts tapis vēl pirms kongresa sākuma, un iespējams, ka daļa apskatīto jautājumu, jau izšķirti naktī pirms tā publicēšanas, taču atbildes uz citiem gaidāmas vienīgi tuvāko nedēļu un, iespējams, pat mēnešu laikā.

    (Avoti: DPA, "Deutsche Welle", AFP.)

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.